Esmu Rīgā! :)

Tad nu tā, ja kāds vēl nezina, naktī no piektdienas uz sestdienu iebraucu Rīgā.

Pēdējās nedēļas Londonā pagāja darbā, dažās interesantās ballītēs, iepērkoties, kravājot ceļasomas un visbeidzot nelielā ceļojumā uz Līdsu, Jorku un Oksfordu, kur apciemoju divus sen nesatiktus cilvēkus.

Pēdējās nedēļas pirms došanās mājās

Vēl dažas nedēļas pavadīšu Londonā. Pagaidām mana ikdiena ir darbs bārā un brīvajā laikā pārsvarā tusiņi un laika pavadīšana ar dažādiem interesantiem cilvēkiem. Domāju vēl paspēt drēbju un dažādu nieciņu Ziemassvētkiem un suvenīru iepirkšanu, kā arī apskatīt to, ko vēl neesmu redzējis. Vakar biju Vemblija stadionā uz Anglijas-Francijas futbola spēli. No slavenākajiem objektiem vēl neesmu bijis vairākos muzejos un O2 Arena. Pirms aizbraukšanas uz Rīgu plānā ir paviesoties Leeds un Oxford, Skotija vēl ir zem jautājuma zīmes. Uz kādu brīdi biju bez interneta, nācās nopirkt jaunu USB wireless adapteri. Arī vēlreiz pārdūru velo kameru un nācās ceļu uz darbu turpināt ar metro, kā rezultātā tajā dienā nokavēju.
Par sajūtām: pirms tam biju domājis, ka ar nepacietību gaidīšu aizbraukšanu atpakaļ uz mājām un pēc tam uz Vāciju, taču tagad sajūtas mazliet dīvainas. Esmu jau pieradis pie Londonas. Pats interesantākais šeit ir cilvēki. No visām pasaules malām. Taču savādāk, protams, gribu satikt draugus, ģimeni un radus, esmu noilgojies arī pēc sporta un dabas, kā arī apnicis tas darbs aiz bāra letes. Neticās, ka pēdējā gada laikā vienīgās orientēšanās sacensības, kurās esmu piedalījies, bija Jukola. Kas vēl? Laiks paliek auksts, vējains un lietains. Gatavoju fotostāstu par savu gadu Londonā. Sveiciens visiem valsts svētkos! Uz drīzu redzēšanos!

Jau gads Londonā

Neticās, ka pienācis jau 25.oktobris, kas nozīmē, ka paskrējis vesels gads kopš ierados Londonā. Laiks skrien vēja spārniem...

Visticamāk mani gaida gads Drēzdenē

Izvēle bija jāizdara un piekritu Vācijas piedāvājumam. Tālāk notiek papīru saskaņošana starp Vācijas darba devēju un manu nosūtītājorganizāciju Latvijā, kam vajadzētu veiksmīgi noslēgties pirms pirmā novembra un tad vēl manam nākamajam darba devējam ir jāiesniedz projekts apstiprināšanai. Tā kā iepriekšējos trīs gadus tas tika apstiprināts, sagaidāms, ka nekādiem pārsteigumiem šajā sakarā nevajadētu notikt. Oficiāli varēšu sākt no 1.februāra, taču Vācijas puse vēlas sākt jau ar janvāri - ja izdosies to saskaņot, tad labprāt sākšu jau janvārī. Projekts noslēdzas 2012.gada janvāra beigās. Izskatās daudzsološi, ļoti laba iespēja arī apgūt vācu valodu, no kuras gan pagaidām nezinu gandrīz ne vārda. Jau tagad gaidu, kad varēšu sākt. Plāns ir Latvijā pavadīt vismaz pēdējo mēnesi pirms aizbraukšanas, nosvinēt Ziemassvētkus un Jauno Gadu. Apsveru iespēju mazliet paceļot pa Apvienoto Karalisti, tostarp apciemot dažus draugus / paziņas pirms aizbraukšanas, taču neesmu sajūsmā par aukstumu, lietu, vēju un tumsu - ne tie patīkamākie apstākļi ceļošanai, tā kā par to vēl padomāšu.
See ya!

Laiks izlemt

Esmu saņēmis pozitīvu atbildi no EVS projekta Vācijā. Projekts pamatā ir par bioloģisko lauksaimniecību, tātad ir arī saistība ar vidi, biroja darbs Drēzdenē, pamatā visa komunikācija notiek angliski. Apraksts (arī angliski) atrodams šeit.

Pārvākšanās

Šodien apskatīju māju un istabu un rīt pārvācos uz vienvietīgu istabu. Tas ir Canning Town, arī Londonas austrumi, kādus 4 km uz dienvidiem no manas pašreizējās dzīvesvietas. Par dzīvošanu nedēļā maksāšu 65 mārciņas līdzšinējo 50 vietā. Tā kā mājas īpašnieks ir tas pats, tad ar depozītu un pārējām formalitātēm mazāk problēmu. Dzīvošu nelielā istabā ar TV un ledusskapi, viena vannas istaba un viena tualete uz visu māju, reizi nedēļā kāds/-a nāks tīrīt māju, kopumā māja izskatās daudz tīrāka un arī cilvēku mazāk. Mazliet švakāk būs ar transporta pieejamību, jo līdz šim dzīvoju tuvu pie liela transporta "mezgla", taču savādāk rajons izskatās samērā patīkams, klusāks un mierīgāks par Stratfordu. Dzīvosim - redzēsim.

Gaidīšana...

Pirmdien man bija Skype intervija ar AIESEC Latvia. Atbildi solījās dot uz nākamās nedēļas beigu pusi. Tiešām ceru, ka tā būs pozitīva un ka pēc tam izdosies atrast arī man interesējošu internship!
Nu jau kādu nedēļu savā divvietīgajā istabā esmu viens pats (rumānis aizvācās prom), taču negribu sagaidīt, kad mājas saimnieks istabā ieliks vēl kādu. Vairs negribu dalīt istabu, kaut vai sanāk dārgāk, taču esmu sācis meklēt savu, šodien plānoju aizbraukt paskatīties vienu istabu.
Bārā pagaidām iet ok, interesanti vismaz iemācīties ko jaunu, visādi kokteiļi utt. Taču man nepatīk, ka bieži vien jāstrādā agri no rīta (tas nav īsti bārs šī vārda klasiskajā izpratnē - atvērts no 7:00 un pasniedz arī brokastis). Nav īsti sanācis par to parunāt ar mūžīgi aizņemto menedžeri, kurš ļoti reti kad ir uz vietas. Arī stundas pagaidām diezgan maz, ap 35 nedēļā, taču tā jau parasti visur ir iesākumā. Interesanti tas, ka kopā esam vairāk kā 30 darbinieki, arī angļu daudz, daudz studentu, kuri tur strādā part-time. Daudz arī poļu, ir brazīliete, meitene no Peru, no Hondurasas, nigērietis, jamaikietis, slovāks, francūzis utt., tā ka kompānija raiba. Bija arī viena latviete, kurai šodien pēdējā diena šajā bārā. Es teiktu, ka tas bārs vairāk pēc restorāna izskatās, vai kaut kas pa vidu. Lejā ir virtuve, kur gatavo ēdienu. Augšā liels bārs, kur gatavojam dzērienus, un plaša telpa ar ļoti daudz galdiņiem. Klients pasūta un maksā pie bāra, līdz ar to dzeramnaudu mums praktiski nav, pie galdiņiem pasūtījumus nepieņemam. Dzērienus klients savāc no galda, taču ēdienus mēs aiznesam uz galdiņu, kad ir gatavi. Kopumā jau nekas diži labāks par kafejnīcu nav, taču vismaz ir savādāk, šobrīd gaidu atbildi no AIESEC un tad jau redzēs, ko tālāk. Ja tā būs pozitīva, tad droši vien nemaz nesākšu meklēt labāku darbu šeit Londonā.

EVS projekta telefonintervija

Diezgan pagarā sarunā man pastāstīja diezgan daudz ko par projektu, uzdeva dažādus jautājumus un solīja sakontaktēties ar cilvēkiem, kurus esmu norādījis atsauksmēs un tad dot galējo atbildi tuvāko nedēļu laikā. Taču, domājams, svarīgākā intervija būs pirmdien ar AIESEC.
Vakar intereses pēc apstaigāju pāris bankas, taču atbildes mani nepārsteidza, studiju kredītu te neviens tik viegli nedos. Droši vien universitātes plānus atlikšu vēlākam laikam.
Vakar mans istabas biedrs rumānis kopā ar savu māsu, kura kādu nedēļu palika pie mums, izvācās ārā un pārvācās dzīvot tuvāk savai darba vietai. Šobrīd istaba uz kādu laiku ir mana :)

Būs pat izvēle!?

Šobrīd ir trīs samērā sakarīgi varianti.
Trešdien man būs telefonintervija ar Norvēģijas EVS projektu un nākamo pirmdien Skype online intervija ar AIESEC Latvia. Šķiet, ka AIESEC būtu prātīgāka izvēle, taču padzīvot Norvēģijā un iemācīties vietējo valodu arī nebūtu ne vainas.
Nesen kā saņēmu e-pastu no Cranfield University. Pat nebiju gaidījis - viņi pieņēma mani uz maģistratūru. Kurss saucas Offshore Renewable Energy un tas sākas oktobrī, taču šobrīd īsti nevaru to atļauties (tuvu pie 5 000 GBP) un laikam nāksies atteikt, ja vien neizrakšu kādas finansēšanas iespējas. Vismaz tagad būs skaidrs viss pieteikšanās process no A līdz Z.

Pārdomās

Esmu saņēmis atbildes no viena EVS projekta un no AIESEC.

Par darba meklējumiem un intervijām

Jauna darba meklējumi aizsākās augusta vidū.

Ceļā uz labāku nākotni

Mazliet par to, kā esmu pavadījis šo laiku.

Bye-bye Caffe Nero

Vakar bija pēdējā darba diena. Sovakar atvadu ballite ar parejiem esosajiem un bijusajiem darbiniekiem. Tāda interesanta sajūta. Prieksā lielais nezināmais. Pagaidām roku seit: http://ec.europa.eu/youth/evs/aod/hei_en.cfm, EVS (European Volunteering Service).

Tomer vel viena nedela

Area manager man prasija, vai varu palikt veel vienu nedelu Nero. Piekritu. Iemesls: dators. Nav jegas aiziet prom no darba, kamer man nav kompja un nevaru darit to, ko esmu ieplanojis.

Pedejas dienas Nero un paris kaitinosi sikumi, kas mani neaptures

Savu kompi nevaru ieslegt un aizvakar biju aizvedis pie viena tautiesa, kurs remonte datorus. Bija forss velo izbrauciens uz otru Londonas galu. Tur netalu plava pat zirgi ganijas! Varetu buut, ka video karte nosvilusi, tacu nav veel isti skaidrs, sestdien vins jauks ara pa detalam un skatisies sikak. Sliktakaja gadijuma varbut naksies nopirkt jaunu vietaa, jo nevaru atlauties parak ilgi palikt bez kompja un gaidit, kamer vecais tiks sataisits, jo kaa neka mani turpmakie plani vairak vai mazak saistas ar raksanos pa i-netu (skat. ieprieksejo rakstu). Tagad atkal rakstu no istabas biedra kompja.
3dienas vakara bija mans pedejais Caffe Nero party kluba netalu no Piccadilly Circus. Normali izdejojamies un pacilojam. Musu komanda tagad ir viena cehiete, kas katru vasaru studiju brivlaika brauc uz Londonu stradat, un viena francuziete, kura ari septembri turpinas macibas. Un mana vieta no nakamas nedelas, skiet, buus viens ridzinieks.
Vakar braucot uz darbu velo parplisa gan riepa, gan kamera. Nacas velo atstat un turpinat celu ar metro un tad vakara atpakalcela savacu. Riepa jau bija parak lisa, nolietota. Skiet tur nemaz nekas neieduras. Taa gan man pirmo reizi gadas. Parasti saduru, ieraujot kamera kadu naglu vai stikla lausku.
Beidzot vienu dienu sanaca ari pasauloties :) Citadak tikai klausos un klausos par karstumu Latvijaa.

Svetdien buus mana pedeja darba diena Nero

Piektdien pateicu, ka peec 9 dienam eju prom. Mazliet apnicis, maksa maz, ir ari citi iemesli, par to visu varbut velak uzrakstisu. Katra zinja nav jegas sadi turpinat. Jaunu darbu pagaidam veel nemekleju. Plans ir rakties pa internetu un meklet ar savu izglitibu, savu specialitati saistitu darbu / projektu, kaut vai kaa brivpratigajam, vienalga; kura pasaules mala, tacu galvenais, lai iegutu vertigu pieredzi, kaut ko saistiba ar vides zinatni vai alternativo energiju.

Atgriešanās Londonā

Vakar vakarā pēc visai nogurdinoša ceļa atgriezos atpakaļ Londonā: ar Ryanair no Rīgas uz Stokholmu un tālāk ar reisu divas stundas vēlāk no Stokholmas uz Londonu-Gatviku, tad ar autobusu uz Londonas centru un ar metro uz Stratfordu. Jūtu alerģiju (siena drudzi) daudz spēcīgāk nekā jebkad iepriekš. Vakar jutos tā kā būtu slims un šodien arī smagi. Teju trīs dienas, Jāņus svinot, biju uzturējies dabā (laukos / dārzā) un saelpojies baigi daudz augu putekšņu.
Ir dažas izmaiņas: no mūsu mājas aizgājusi francūziete un ievākušies divi rumāņi. Internets ir atkal pievilkts, ar to problēmu nav. Darbā šobrīd esam tikai seši cilvēki, taču tagad, vasarā, kafejnīca nav tik aizņemta (nenāk tik daudz cilvēku) kā pa ziemu. Pārsvarā visi pērk "Iced drinks". Karstums. Londonā ap +25 un pat vairāk, taču Latvijā visas dienas man bija pavēss laiks. Neierasti.

IELTS rezultāti

Esmu saņēmis rezultātus pa pastu:
klausīšanās 7.5
lasīšana 6.5
rakstīšana 5.5
runāšana 7.5
kopējā atzīme 7.0
Kopumā aptuveni tā, kā biju cerējis. Vienīgi rakstīšanā biju gaidījis augstāku vērtējumu. Taču viss ir loģiski - runāju un klausos katru dienu, arī lasu diezgan bieži, taču angliski rakstu krietni vien retāk.
Pēc pāris dienu jāņošanas šodien lidoju atpakaļ uz Londonu.

Karte ar manu Jukolas ceļu

Jukola

Septīto gadu pēc kārtas piedalījos lielākajās orientēšanās stafešu sacensībās pasaulē. Šogad uz starta izgāja vairāk kā 1 500 komandas.

Atvaļinājums, Latvija, pēdējās nedēļas Londonā un gatavošanās Jukolai

Esmu paņēmis 12 dienu atvaļinājumu. Šobrīd nu jau pāris dienas esmu Rīgā.

Karstums

Londonā jau trešo dienu tuvu pie +30... par laimi, mums kafejnīcā gaisa kondicionieris strādā labi. Neierasts karstums. Taču Polijā plūdi. Daba šogad spēlējas.

IELTS

Esmu pieteicies uz IELTS testu, kārtošu 5.jūnijā.

Divi atvaļinājumi

Esmu nopircis lidmašīnas biļetes uz Rīgu.

par jaunumiem un par nākotnes krustcelēm

Pārmaiņu laiks?

Vispirms mazliet par pēdējām nedēļām.

Uz kadu laiku bez interneta

Majas nu jau kadu nedelu nav interneta. Sezu biblioteka, tacu tulit jau jaiet uz darbu.
Ir dazadi jaunumi, tacu tie sekos nedaudz velak.
Citadak ar mani viss kartiba un bloga ari vairs ilgi tads klusums nebus :)

Uz dažām dienām iejūtos tūrista ādā

No ceturtdienas vakara līdz otrdienai pie manis ciemojas bijušie kursabiedri.

Nepatīkams pārsteigums

Šodien un vakar man brīvdienas. Esmu mazliet apaukstējies, nedaudz sāp kakls, tādēļ šodien skriet negāju, taču izgāju ārā mazliet pastaigāties pa tuvāko parku. Un, kad nācu mājās, notika sekojošais:

Day off

Iepriekšējās četras dienas biju strādājis pa 9-10 stundām, pāris vakarus socializēšanās ar kolēģiem un pa naktīm dažreiz biju aizskatījies Olimpiskās spēles.

Ehhh... bija tik tuvu...

Tomēr sagaidīju tiešraidi arī ceturtajam braucienam. Patiesībā jau izcils sasniegums, sudrabs un ceturtā vieta, taču zelts bija tik tuvu... 0.07 sekundes... nu neko, apsveicu, tautieši, ar otro sudraba medaļu Latvijai šajās Olimpiskajās spēlēs.

Jaunumi

Šodien ierodos uz savu maiņu nedaudz pirms 12:00, taču durvīs stāv policists un saka, ka kafejnīca ir slēgta. 6:00 no rīta viens visticamāk smagi iereibis vīrietis turpat kafejnīcā uzbrucis citai darba kolēģei un mēģinājis viņu izvarot. Policija drīz vien bija klāt. Taču jocīgākais, ka sākumā viņi atraduši citu darbinieku (aizvietotāju) un kafejnīcu uz nepilnu stundu atvēruši, taču tad pēkšņi (vairāk kā stundu pēc visiem notikumiem) ieradusies policija, palūguši visus nekavējoties pamest telpas, manu kolēģi spānieti pat bez jakas ārā izdzinuši un teikuši nepieskarties nekur un neatstāt pirkstu nospiedumus... taču pa to stundu jau cik pirkstu nospiedumu netika atstāts... tad tie policisti tur ņēmušies stundām un mēs atkal atvērām kafejnīcu, šķiet, nedaudz pēc 12:30. Ar to kolēģi, kurai uzbruka, viss ir kārtībā, ja neskaita to, ka nobijusies bija pamatīgi.
Vēl vienu dienu pagājušajā nedēļā kolēģis ielika maizi priekš zupas uzsildīt mikroviļņu krāsnī. Parasti liekam tosterī, taču mikroviļņu krāsnī ir ātrāk. Taču šoreiz maize aizdegās un, atverot mikroviļņu krāsni, ārā nāca melni dūmi, kas iedarbināja ugunsdzēsības sirēnu. Paši mēs to izslēgt nevaram, tā ka ieradās ugunsdzēsēji. Veikalā visu to laiku pilnā skaļumā gaudoja sirēna. Kad tā beidzot tika apklusināta, visi kafejnīcā sēdošie sāka applaudēt gluži kā pēc teātra izrādes.

Un šodien pirmo reizi kafejnīcā izdzirdēju dzimto valodu :)

Februāra beigas, šī un nākamā nedēļa, katru gadu ir ļoti aizņemta - brīvlaiks (skolēniem vai studentiem - īsti nezinu). Klientu vairāk kā ierasts un jāstrādā ir ļoti ātri. Par stundām nesūdzos. Šonedēļ 46, nākamnedēļ plānotas 40.

Pie mana mājas biedra pakistāņa ciemojas viņa brālēns, biznesmeņa dēls, kurš pamazām sāk pārņemt tēva biznesu. Viņi darbojas Dubajā (Apvienotie Arābu Emirāti) lietotas auto motora eļļas pārstrādē un pārdošanā, paralēli arī ar nekustamo īpašumu biznesu, taču tagad nekustamo īpašumu tirgus Dubajā esot piedzīvojis kritumu līdz pat piecām (!) reizēm un tas vairs īsti neejot. Viņi tagad taisās ražošanu veikt Ķīnā un izplatīšanu pa Eiropu no Londonas. Kad bijām pēc darba bārā kopā ar viņu un manu kolēģi ungāru, pakistānietis teica - atstājiet savus makus kabatā un izvilka tādu prāvu žūksni ar banknotēm no kabatas :D Interesanti parunāties. Vispār ar musulmaņiem ir interesanti arī tādēļ, ka viņiem ir stipri atšķirīga mentalitāte - cita reliģija, citi principi utt., kaut gan šie, kurus satieku, ir mazliet piemērojušies eiropeiskajai dzīvei.
Un, protams, par Olimpiskajām spēlēm. Žēl, ka biatlonā ne Līdumai, ne Bricim neizdevās sašaut, kā nākas, taču mums ir citi varoņi :) Mani ļoti patīkami pārsteidza brāļu Šicu sniegums. Prieks par sudraba medaļu :) Tieši šobrīd arī sākas trešais brauciens skeletonā vīriešiem. Visa Latvija tur īkšķus par Martinu un Tomasu! Ļoti ceru, ka Martinam izdosies noturēt līderpozīcijas. Trešo braucienu skatīšos tiešraidē http://www.eurovisionsports.tv/olympics/. Tūlīt jau sākas. Turam īkšķus, lai izdodas un lai Vankūvera 2010 Latvijai ieiet vēsturē kā brāļu Olimpiskās spēles!

Pirmās dienas 2010.gadā

Tātad Jauno Gadu sagaidīju kafejnīcā nelielā kompānijā un salīdzinoši mierīgā gaisotnē. Salūtu neredzēju, tas bija pārāk tālu. Taču ielas gan bija pārbāztas. Leicester square un ielās ap to jau ap 22:00, kad gāju tur cauri, bija pamatīga burzma. Varu iedomāties, kas tur darījās ap pusnakti.
1.janvāris man bija brīvs, taču nākamās piecas dienas strādāju.