Mazliet par to, kā esmu pavadījis šo laiku.
Vairāku dienu garumā tika atzīmēta dzimšanas diena un bija vēl pāris izklaides pasākumi, taču ne tas ir šī raksta mērķis. Lielu daļu laika biju mājās un pie interneta, meklējot informāciju un piesakoties visur kur. Beidzot izdarīju vienu jau sen plānotu lietu – uztaisīju savu mājas lapu www.gatiscaics.com. Esmu arī piereģistrējies Twitter, bloga labajā malā ik pa laikam parādīsies mani jaunākie "tvīti".
Tātad pievērsīšos tām lietām, kurām veltīju vairākas nedēļas laika. Nosūtīju pieteikumus uz aptuveni 100 dažādiem EVS (European Volunteering Service) projektiem. Kādas 30-40 atbildes esmu saņēmis, taču pārsvarā tās skan aptuveni šādi: paldies par Jūsu interesi, diemžēl šobrīd visas mūsu brīvprātīgo vietas ir aizņemtas. No tiem projektiem, kas tomēr šobrīd meklē brīvprātīgo, mani ieinteresēja divi un no abiem diviem uz nosūtīto motivācijas vēstuli saņēmu atbildi, ka esmu starp izvirzītajiem kandidātiem, no kuriem tiks atlasīts viens piemērotākais. Viens ir biroja darbs Drēzdenē saistīts ar bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanu un otrs ir Norvēģijā, saistīts ar jauniešu projektiem un brīvdabas aktivitātēm. Mazliet vilšanās ir, jo ieguldīju daudz laika, izskatot visus ar vidi saistītos projektus, līdz sapratu, ka EVS nemaz īsti nepiedāvā to, ko es meklēju. Reti kurš projekts ir saistīts ar vides apsaimniekošanu, atjaunojamo enerģiju u.tml. Tiesa gan, bioloģiskā lauksaimniecība gan arī ir gana zaļa un perspektīva lieta. Kopumā jāsaka, ka lielākā daļa projektu vismaz pēc aprakstiem nelīdzinās tam, ko es meklēju. Laba laika pavadīšana un jaunas valodas apgūšana, taču tieši darba pieredzes ziņā pārsvarā nekas vērtīgs.
No pieredzes apmaiņas projektiem mani visvairāk ieinteresēja AIESEC – studentu organizācija ar pārstāvniecībām vairāk kā 100 pasaules valstīs. Tiekot uzņemtam organizācijā, tiec pie pieejas milzīgai datubāzei ar daudziem darba piedāvājumiem nesenajiem studentiem. Darbs ir kādā ārzemju uzņēmumā un pārsvarā tiek segti uzturēšanās izdevumi + neliela kabatas nauda. Diemžēl AIESEC UK mani nevēlas uzņemt, jo neesmu pabeidzis nevienu UK augstskolu. Latvijā pieteikšanās procesam vajadzētu sākties tuvāko dienu laikā. Vienīgi uz interviju, ļoti iespējams, nāksies iegriezties Rīgā, kas nozīmētu pēdēja brīža lidmašīnas biļešu pirkumu un atprasīšanos no darba uz pāris dienām... taču domāju, ka ir to vērts (protams, vispirms jāiztur atlases process). Varētu būt interesants piedzīvojums un vērtīga pieredze. Domāju, ka vajadzētu atrasties arī kādam ar alternatīvo enerģiju saistītam projektam. Esmu interesējies arī par citiem projektiem, taču tie šobrīd nešķiet tik reāli kā abi iepriekš minētie EVS un AIESEC.
Nekādus citus cerīgus tā saucamos „internship” („internship” nozīmē darba pieredzes iegūšana kā praktikantam, dažkārt kombinācijā ar mācībām, nereti ārzemēs – parasti tas ir domāts studentiem un nesenajiem absolventiem) man nav izdevies atrast. Te UK „internship” ir ļoti populāri. Palasot studentu diskusijas, esmu sapratis, ka daudzi vietējie pēc studiju beigšanas nespēj atrast darbu, ekonomika vēl nav īsti atkopusies un pat uz brīvprātīgo darbu (vērtīgas pieredzes iegūšanai savā specialitātē) konkurence ir ļoti liela. Izsūtīju e-pastus arī kādām 50 lielākajām UK kompānijām, kas darbojas atjaunojamās enerģijas jomā un atbildes mani nepārsteidza, konkurence ir liela un priekšroka tiek dota vietējo augstskolu absolventiem. Ārpus UK robežām arī neko prātīgu nav izdevies atrast un, objektīvi izvērtējot savu līdzšinējo pieredzi, esmu nonācis pie secinājuma, ka laikam tomēr vajadzēs sākt ar maģistratūru, citādāk ar atjaunojamo enerģiju manai līdzšinējai pieredzei nav gandrīz nekāda sakara, līdz ar to šajā jomā šobrīd „uz papīra” neizskatos īsti konkurētspējīgs. Ar vēlēšanos vien ne vienmēr pietiek. Testa pēc esmu pieteicies vienā UK augstskolā, kur mācības sākas oktobrī, visi papīri un dokumenti man jau bija gatavībā, galvenais jautājums ir par mācību maksu. Gribu redzēt, ko viņi atbildēs un atteikuma gadījumā saprast, kas man būtu jāuzlabo, lai tiktu pieņemts.
Par augstskolām variantu ir daudz, esmu racies pa internetu ne vienu dienu vien un ir tapuši saraksti ar augstskolām, studiju programmām, iestāšanās prasībām, studiju maksām, pieteikšanās termiņiem utt. Ja studēju maģistratūrā UK, tad studijas ilgst gadu, taču pārsvarā tās ir visai intensīvas (varētu būt problemātiski apvienot ar strādāšanu, taču atkarīgs no augstskolas) un studiju maksa ir aptuveni 3 000 – 5 000 mārciņas. Gadu pastrādājot to varētu iekrāt. Es pats labprāt izvēlētos Skandināviju (prioritāte Norvēģijai, tad Dānija / Zviedrija), tur mācības ir par brīvu, taču tie ir divi gadi. Tā kā nezinu nevienu no vietējām valodām, būtu problēmas ar darba atrašanu, taču valodu jau var iemācīties. Un tas būtu jāizdara ātri, jo dzīvošana Skandināvijā nav lēta. Pieteikšanās termiņi pārsvarā novembris / decembris, tā kā šis būs viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā laikā. Trešais variants būtu iestāties maģistratūrā Latvijā un braukt apmaiņā vismaz uz gadu, šis variants mani vismazāk sajūsmina, taču finansiāli šķiet vispievilcīgākais. Ar apmaiņu problēma ir tā, ka nevaru būt īsti pārliecināts, vai tikšu tādā studiju programmā, kādā gribēšu. Un vēl. Daudzas augstskolas (bet ne visas, atkarīgs no programmas) pie iestāšanās kritērijiem uz „renewable energy” studiju programmām prasa „engineering background”, kāda man šobrīd nav. Esmu sācis meklēt kādus īslaicīgus inženierzinātņu kursus. Vēl viena problēma varētu būt manas ne tik spožās sekmes (atzīmes) bakalaura studijās, vismaz labākajām augstskolām ar to varētu nepietikt.
Sekoju līdzi pasaules čempionātam Trondheimā un arī armiju čempionātam. Apsveicu Aiju un Mārtiņu ar panākumiem, vismaz viens no čempionātiem, šķiet, jums ir izdevies! Sveicieni arī Edgaram Sparānam, pēc UK laika vēl ir Tava dzimšanas diena un žēl, ka nākas palaist garām ikgadējo grand-tusu... :) Interesanti palasīt par Mārtiņa un Rasas piedzīvojumiem Rumānijā un par Ivara gaitām Gruzijā. Tiešām ļoti iedvesmojoši piemēri, apsveicama iniciatīva!
Vairāku dienu garumā tika atzīmēta dzimšanas diena un bija vēl pāris izklaides pasākumi, taču ne tas ir šī raksta mērķis. Lielu daļu laika biju mājās un pie interneta, meklējot informāciju un piesakoties visur kur. Beidzot izdarīju vienu jau sen plānotu lietu – uztaisīju savu mājas lapu www.gatiscaics.com. Esmu arī piereģistrējies Twitter, bloga labajā malā ik pa laikam parādīsies mani jaunākie "tvīti".
Tātad pievērsīšos tām lietām, kurām veltīju vairākas nedēļas laika. Nosūtīju pieteikumus uz aptuveni 100 dažādiem EVS (European Volunteering Service) projektiem. Kādas 30-40 atbildes esmu saņēmis, taču pārsvarā tās skan aptuveni šādi: paldies par Jūsu interesi, diemžēl šobrīd visas mūsu brīvprātīgo vietas ir aizņemtas. No tiem projektiem, kas tomēr šobrīd meklē brīvprātīgo, mani ieinteresēja divi un no abiem diviem uz nosūtīto motivācijas vēstuli saņēmu atbildi, ka esmu starp izvirzītajiem kandidātiem, no kuriem tiks atlasīts viens piemērotākais. Viens ir biroja darbs Drēzdenē saistīts ar bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanu un otrs ir Norvēģijā, saistīts ar jauniešu projektiem un brīvdabas aktivitātēm. Mazliet vilšanās ir, jo ieguldīju daudz laika, izskatot visus ar vidi saistītos projektus, līdz sapratu, ka EVS nemaz īsti nepiedāvā to, ko es meklēju. Reti kurš projekts ir saistīts ar vides apsaimniekošanu, atjaunojamo enerģiju u.tml. Tiesa gan, bioloģiskā lauksaimniecība gan arī ir gana zaļa un perspektīva lieta. Kopumā jāsaka, ka lielākā daļa projektu vismaz pēc aprakstiem nelīdzinās tam, ko es meklēju. Laba laika pavadīšana un jaunas valodas apgūšana, taču tieši darba pieredzes ziņā pārsvarā nekas vērtīgs.
No pieredzes apmaiņas projektiem mani visvairāk ieinteresēja AIESEC – studentu organizācija ar pārstāvniecībām vairāk kā 100 pasaules valstīs. Tiekot uzņemtam organizācijā, tiec pie pieejas milzīgai datubāzei ar daudziem darba piedāvājumiem nesenajiem studentiem. Darbs ir kādā ārzemju uzņēmumā un pārsvarā tiek segti uzturēšanās izdevumi + neliela kabatas nauda. Diemžēl AIESEC UK mani nevēlas uzņemt, jo neesmu pabeidzis nevienu UK augstskolu. Latvijā pieteikšanās procesam vajadzētu sākties tuvāko dienu laikā. Vienīgi uz interviju, ļoti iespējams, nāksies iegriezties Rīgā, kas nozīmētu pēdēja brīža lidmašīnas biļešu pirkumu un atprasīšanos no darba uz pāris dienām... taču domāju, ka ir to vērts (protams, vispirms jāiztur atlases process). Varētu būt interesants piedzīvojums un vērtīga pieredze. Domāju, ka vajadzētu atrasties arī kādam ar alternatīvo enerģiju saistītam projektam. Esmu interesējies arī par citiem projektiem, taču tie šobrīd nešķiet tik reāli kā abi iepriekš minētie EVS un AIESEC.
Nekādus citus cerīgus tā saucamos „internship” („internship” nozīmē darba pieredzes iegūšana kā praktikantam, dažkārt kombinācijā ar mācībām, nereti ārzemēs – parasti tas ir domāts studentiem un nesenajiem absolventiem) man nav izdevies atrast. Te UK „internship” ir ļoti populāri. Palasot studentu diskusijas, esmu sapratis, ka daudzi vietējie pēc studiju beigšanas nespēj atrast darbu, ekonomika vēl nav īsti atkopusies un pat uz brīvprātīgo darbu (vērtīgas pieredzes iegūšanai savā specialitātē) konkurence ir ļoti liela. Izsūtīju e-pastus arī kādām 50 lielākajām UK kompānijām, kas darbojas atjaunojamās enerģijas jomā un atbildes mani nepārsteidza, konkurence ir liela un priekšroka tiek dota vietējo augstskolu absolventiem. Ārpus UK robežām arī neko prātīgu nav izdevies atrast un, objektīvi izvērtējot savu līdzšinējo pieredzi, esmu nonācis pie secinājuma, ka laikam tomēr vajadzēs sākt ar maģistratūru, citādāk ar atjaunojamo enerģiju manai līdzšinējai pieredzei nav gandrīz nekāda sakara, līdz ar to šajā jomā šobrīd „uz papīra” neizskatos īsti konkurētspējīgs. Ar vēlēšanos vien ne vienmēr pietiek. Testa pēc esmu pieteicies vienā UK augstskolā, kur mācības sākas oktobrī, visi papīri un dokumenti man jau bija gatavībā, galvenais jautājums ir par mācību maksu. Gribu redzēt, ko viņi atbildēs un atteikuma gadījumā saprast, kas man būtu jāuzlabo, lai tiktu pieņemts.
Par augstskolām variantu ir daudz, esmu racies pa internetu ne vienu dienu vien un ir tapuši saraksti ar augstskolām, studiju programmām, iestāšanās prasībām, studiju maksām, pieteikšanās termiņiem utt. Ja studēju maģistratūrā UK, tad studijas ilgst gadu, taču pārsvarā tās ir visai intensīvas (varētu būt problemātiski apvienot ar strādāšanu, taču atkarīgs no augstskolas) un studiju maksa ir aptuveni 3 000 – 5 000 mārciņas. Gadu pastrādājot to varētu iekrāt. Es pats labprāt izvēlētos Skandināviju (prioritāte Norvēģijai, tad Dānija / Zviedrija), tur mācības ir par brīvu, taču tie ir divi gadi. Tā kā nezinu nevienu no vietējām valodām, būtu problēmas ar darba atrašanu, taču valodu jau var iemācīties. Un tas būtu jāizdara ātri, jo dzīvošana Skandināvijā nav lēta. Pieteikšanās termiņi pārsvarā novembris / decembris, tā kā šis būs viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā laikā. Trešais variants būtu iestāties maģistratūrā Latvijā un braukt apmaiņā vismaz uz gadu, šis variants mani vismazāk sajūsmina, taču finansiāli šķiet vispievilcīgākais. Ar apmaiņu problēma ir tā, ka nevaru būt īsti pārliecināts, vai tikšu tādā studiju programmā, kādā gribēšu. Un vēl. Daudzas augstskolas (bet ne visas, atkarīgs no programmas) pie iestāšanās kritērijiem uz „renewable energy” studiju programmām prasa „engineering background”, kāda man šobrīd nav. Esmu sācis meklēt kādus īslaicīgus inženierzinātņu kursus. Vēl viena problēma varētu būt manas ne tik spožās sekmes (atzīmes) bakalaura studijās, vismaz labākajām augstskolām ar to varētu nepietikt.
Sekoju līdzi pasaules čempionātam Trondheimā un arī armiju čempionātam. Apsveicu Aiju un Mārtiņu ar panākumiem, vismaz viens no čempionātiem, šķiet, jums ir izdevies! Sveicieni arī Edgaram Sparānam, pēc UK laika vēl ir Tava dzimšanas diena un žēl, ka nākas palaist garām ikgadējo grand-tusu... :) Interesanti palasīt par Mārtiņa un Rasas piedzīvojumiem Rumānijā un par Ivara gaitām Gruzijā. Tiešām ļoti iedvesmojoši piemēri, apsveicama iniciatīva!
Gati, lai veicas! Tikai par Skandināvijas augstskolām - kaut kur atmiņas nostūrī izlīda info, ka tur, lai mācītos bez maksas tev ir jamācās vietējā valodā. Attiecīgi jābūt pierādījumam, ka tu tur vismaz gadu esi dzīvojis un to valodu saproti vai kaut ko tādu lietu atceros.. nu doma tāda, ka bezmaksas mācības ir vietējiem, ja tu gribi uz līdzīgu statusu pretendēt, tad kaut kā tas jāiegūst/jāpierāda.bet varbūt viss ir mainījies pa šiem gadiem.
ReplyDeletePaldies! Šādu informāciju gan nekur neesmu atradis. Varbūt kāds zina sīkāk?
ReplyDelete