Septīto gadu pēc kārtas piedalījos lielākajās orientēšanās stafešu sacensībās pasaulē. Šogad uz starta izgāja vairāk kā 1 500 komandas.
Mūsu komandas mērķis jau vairākus gadus palicis nemainīgs - pirmais simtnieks. Ja pagājušajā gadā pēc trešā etapa (77. pozīcija) tas šķita visai reāli, tad nākamie četri etapi mums nebija tik veiksmīgi un šogad 175. starta numurs. Kārtējo reizi atlika nopūsties - simtnieks nebija nereāls, taču tās kļūdas, kļūdas, kļūdas... Acīmredzot nebijām gatavi tik tehniski sarežģītām distancēm.
Ar savu startu esmu apmierināts, jo izdevās noskriet bez lielām kļūdām. Fiziskā sagatavotība gan bija krietni zemākā līmenī nekā jebkurā no iepriekšējām Jukolām, taču to kompensēju ar precīzu orientēšanos un rezultātā 74.vieta savā etapā, paceļot komandu no 208. uz 149. pozīciju. Nekad nebiju tik lēni skrējis Skandināvijas apvidū. Taču nekad arī nebiju bijis tik pārliecināts par savu orientēšanos - tuvojoties KP, jau zināju, ka tas tur būs, kļūdu KP rajonā nebija vispār, bija dažas kļūdas etapa vidū, kā arī vairākas varianta izvēlē. Šādos apvidos savulaik biju ļoti daudz skrējis neskaitāmās sacensībās Somijā.
Šoreiz kopējo noskaņojumu mazliet pabojāja lietus stafešu norises laikā naktī, kā dēļ uzturēšanās zem klajas debess nebija tik patīkama kā ierasts. Tomēr bija arī iespējas pasauļoties dienas vidū. Pēc ilga pārtraukuma bija iespēja pasēdēt pie auto stūres, kas man patika. Bija patīkami apzināties, ka manas orientēšanās iemaņas pēc astoņu mēnešu pauzes nekur nav zudušas. Un galu galā kārtējo reizi bijām labākie no Latvijas komandām! Kārtējo reizi Jukola ar pozitīvām emocijām :)
Mūsu komandas mērķis jau vairākus gadus palicis nemainīgs - pirmais simtnieks. Ja pagājušajā gadā pēc trešā etapa (77. pozīcija) tas šķita visai reāli, tad nākamie četri etapi mums nebija tik veiksmīgi un šogad 175. starta numurs. Kārtējo reizi atlika nopūsties - simtnieks nebija nereāls, taču tās kļūdas, kļūdas, kļūdas... Acīmredzot nebijām gatavi tik tehniski sarežģītām distancēm.
Ar savu startu esmu apmierināts, jo izdevās noskriet bez lielām kļūdām. Fiziskā sagatavotība gan bija krietni zemākā līmenī nekā jebkurā no iepriekšējām Jukolām, taču to kompensēju ar precīzu orientēšanos un rezultātā 74.vieta savā etapā, paceļot komandu no 208. uz 149. pozīciju. Nekad nebiju tik lēni skrējis Skandināvijas apvidū. Taču nekad arī nebiju bijis tik pārliecināts par savu orientēšanos - tuvojoties KP, jau zināju, ka tas tur būs, kļūdu KP rajonā nebija vispār, bija dažas kļūdas etapa vidū, kā arī vairākas varianta izvēlē. Šādos apvidos savulaik biju ļoti daudz skrējis neskaitāmās sacensībās Somijā.
Šoreiz kopējo noskaņojumu mazliet pabojāja lietus stafešu norises laikā naktī, kā dēļ uzturēšanās zem klajas debess nebija tik patīkama kā ierasts. Tomēr bija arī iespējas pasauļoties dienas vidū. Pēc ilga pārtraukuma bija iespēja pasēdēt pie auto stūres, kas man patika. Bija patīkami apzināties, ka manas orientēšanās iemaņas pēc astoņu mēnešu pauzes nekur nav zudušas. Un galu galā kārtējo reizi bijām labākie no Latvijas komandām! Kārtējo reizi Jukola ar pozitīvām emocijām :)
No comments:
Post a Comment