Šodien un vakar man brīvdienas. Esmu mazliet apaukstējies, nedaudz sāp kakls, tādēļ šodien skriet negāju, taču izgāju ārā mazliet pastaigāties pa tuvāko parku. Un, kad nācu mājās, notika sekojošais:
Tiklīdz kā apgāju ap stūri un nogriezos pa labi uz savas ielas (kādus metrus divdesmit no mājas durvīm), pirmais, ko redzēju bija kā divi vīrieši lielā ātrumā skrien prom. Sākumā man likās, ka tas viens dzenās pakaļ otram, taču tad pēkšņi mans kaimiņš, portugālis izskrēja ārā pa mājas durvīm manāmi satraucies un sāka skatīties apkārt. Tikmēr tie divi jau bija paspējuši iekāpt iekšā mašīnā. Sapratu, ka kaut kas nav īsti kārtībā un paspēju vēl paskatīties auto numuru, pirms tas pazuda nākamajā ieliņā. Portugālis bija ļoti satraucies un tas man lika satraukumā mazliet piemirst numuru, pirms to paspēju pierakstīt, taču tāpat esmu diezgan pārliecināts, ka pierakstīju pareizi. Ieejot iekšā mājā, pavērās nepatīkams skats, jo istabas, kurā dzīvo pakistānieši, durvis bija vaļā, skapis atvērts... istabas, kurā dzīvo students no Bangladešas, durvis bija uzlauztas. Saucām policiju, kas ieradās ļoti ātri, pēc kādām 3-5 minūtēm. Tā kā biju liecinieks, mani mazliet izpratināja un pierakstīja personas datus. Viņi mazliet apskatīja māju, taču ilgi neuzkavējās.
Izrādās, ka portugālis bija gulējis savā istabā, kad kāds pēkšņi atvēris viņa istabas durvis un uzreiz pēc tam arī meties bēgt. Vēl mājā bija viņa draudzene, portugāliete un mūsu istabā gulēja rumāniete, kas dīvainā kārtā vispār gandrīz neko nebija dzirdējusi. Portugāliete savukārt no vannas istabas bija dzirdējusi vairākus "bum", kas acīmredzot bija durvju uzlaušana. Portugālietis teica, ka tas, kas atvēris durvis, bijis melnas ādas krāsas un prasījis pēc kaut kādas personas, kuras vārdu portugālis satraukumā īsti nesadzirdējis / aizmirsis un tad uzreiz arī meties bēgt. Kamēr mājā bija policija, portugālietis zvanīja mājas īpašniekam, kurš esot teicis - paši tieciet galā... skaisti... vispār visas durvis ir baigi švakās, varētu pietikt ar vienu kārtīgu kājas spērienu, lai atlauztu. Vēl par auto numuru, kuru pierakstīju, man policija teica, ka tāds nevarot būt, jo pēdējiem trijiem jābūt burtiem, nevis cipariem. Auto redzēju aizbraucam krēslā no kādu 50 metru attāluma, taču tāpat esmu 99% pārliecināts, ka pēdējie 3 nebija burti. Iespējams, numurs bija viltots, ej nu sazini. Visticamāk kaut kādi sīkie zaglēni, narkomāni. Diez vai meklēja kādu cilvēku, drīzāk vienkārši zaga kārtējai devai. Domāju, ka otrreiz neatgriezīsies. Taču šoks bišķi bija. Labi, ka neatvēra manas istabas durvis, jo mums ar rumāni abiem datori bija uz dīvāna un durvis nebija aizslēgtas, jo tur iekšā bija rumāniete, nez vai viņa ko būtu varējusi padarīt. Mūsu durvis sanāk otrajā stāvā un vistālākās, nākamās aiz portugāļa. Un kas būtu, ja es būtu atnācis mājās 30 sekundes agrāk? Nemaz negribu zināt, droši vien būtu pamatīgi izkāvušies ar tiem diviem, ja vien viņi nebūtu paguvuši fiksi aizbēgt. Šis liks aizdomāties. Šodien vēl samaksāju par īri divas nedēļas uz priekšu. Vairs tik droši mājā nejutīšos un vairāk piedomāšu, kur atstāju savas mantas.
Es vēl joprojām nezinu, vai tie divi kaut ko paguva nozagt vai nē. Abu istabu, kurās viņi iekļuva, iemītnieki nebija un arī šobrīd vēl nav mājās, taču man šķita, ka vienam no viņiem bija rokās kaut kas līdzīgs portatīvā datora somai. Nu nezinu. Grūti bija ko pamanīt, jo abus redzēju tikai no muguras skrienam prom. Starp citu, rumāniete, kura nu jau kādu laiku nakšņo pie mums, beidzot ir atradusi single room Stratfordā, kur plāno ievākties svētdien. Viņa stāstīja, ka šo četru gadu laikā, kamēr viņa dzīvo Londonā, līdzīgi ir aplaupītas divuviņas draugu mājas - pa dienu, kamēr neviens nav mājās, iznesti portatīvie datori, televizori un mobilie telefoni. Pie mums gan ielauzās ap 18:00, kad cilvēki pamazām jau nāk mājās. Jocīgi. Ap to laiku krēsloja, taču nez vai tam ir nozīme.
Tagad jābrauc uz kafejnīcu uz "staff meeting" uz 21:00. Jaunumi vēl noteikti sekos.
Tiklīdz kā apgāju ap stūri un nogriezos pa labi uz savas ielas (kādus metrus divdesmit no mājas durvīm), pirmais, ko redzēju bija kā divi vīrieši lielā ātrumā skrien prom. Sākumā man likās, ka tas viens dzenās pakaļ otram, taču tad pēkšņi mans kaimiņš, portugālis izskrēja ārā pa mājas durvīm manāmi satraucies un sāka skatīties apkārt. Tikmēr tie divi jau bija paspējuši iekāpt iekšā mašīnā. Sapratu, ka kaut kas nav īsti kārtībā un paspēju vēl paskatīties auto numuru, pirms tas pazuda nākamajā ieliņā. Portugālis bija ļoti satraucies un tas man lika satraukumā mazliet piemirst numuru, pirms to paspēju pierakstīt, taču tāpat esmu diezgan pārliecināts, ka pierakstīju pareizi. Ieejot iekšā mājā, pavērās nepatīkams skats, jo istabas, kurā dzīvo pakistānieši, durvis bija vaļā, skapis atvērts... istabas, kurā dzīvo students no Bangladešas, durvis bija uzlauztas. Saucām policiju, kas ieradās ļoti ātri, pēc kādām 3-5 minūtēm. Tā kā biju liecinieks, mani mazliet izpratināja un pierakstīja personas datus. Viņi mazliet apskatīja māju, taču ilgi neuzkavējās.
Izrādās, ka portugālis bija gulējis savā istabā, kad kāds pēkšņi atvēris viņa istabas durvis un uzreiz pēc tam arī meties bēgt. Vēl mājā bija viņa draudzene, portugāliete un mūsu istabā gulēja rumāniete, kas dīvainā kārtā vispār gandrīz neko nebija dzirdējusi. Portugāliete savukārt no vannas istabas bija dzirdējusi vairākus "bum", kas acīmredzot bija durvju uzlaušana. Portugālietis teica, ka tas, kas atvēris durvis, bijis melnas ādas krāsas un prasījis pēc kaut kādas personas, kuras vārdu portugālis satraukumā īsti nesadzirdējis / aizmirsis un tad uzreiz arī meties bēgt. Kamēr mājā bija policija, portugālietis zvanīja mājas īpašniekam, kurš esot teicis - paši tieciet galā... skaisti... vispār visas durvis ir baigi švakās, varētu pietikt ar vienu kārtīgu kājas spērienu, lai atlauztu. Vēl par auto numuru, kuru pierakstīju, man policija teica, ka tāds nevarot būt, jo pēdējiem trijiem jābūt burtiem, nevis cipariem. Auto redzēju aizbraucam krēslā no kādu 50 metru attāluma, taču tāpat esmu 99% pārliecināts, ka pēdējie 3 nebija burti. Iespējams, numurs bija viltots, ej nu sazini. Visticamāk kaut kādi sīkie zaglēni, narkomāni. Diez vai meklēja kādu cilvēku, drīzāk vienkārši zaga kārtējai devai. Domāju, ka otrreiz neatgriezīsies. Taču šoks bišķi bija. Labi, ka neatvēra manas istabas durvis, jo mums ar rumāni abiem datori bija uz dīvāna un durvis nebija aizslēgtas, jo tur iekšā bija rumāniete, nez vai viņa ko būtu varējusi padarīt. Mūsu durvis sanāk otrajā stāvā un vistālākās, nākamās aiz portugāļa. Un kas būtu, ja es būtu atnācis mājās 30 sekundes agrāk? Nemaz negribu zināt, droši vien būtu pamatīgi izkāvušies ar tiem diviem, ja vien viņi nebūtu paguvuši fiksi aizbēgt. Šis liks aizdomāties. Šodien vēl samaksāju par īri divas nedēļas uz priekšu. Vairs tik droši mājā nejutīšos un vairāk piedomāšu, kur atstāju savas mantas.
Es vēl joprojām nezinu, vai tie divi kaut ko paguva nozagt vai nē. Abu istabu, kurās viņi iekļuva, iemītnieki nebija un arī šobrīd vēl nav mājās, taču man šķita, ka vienam no viņiem bija rokās kaut kas līdzīgs portatīvā datora somai. Nu nezinu. Grūti bija ko pamanīt, jo abus redzēju tikai no muguras skrienam prom. Starp citu, rumāniete, kura nu jau kādu laiku nakšņo pie mums, beidzot ir atradusi single room Stratfordā, kur plāno ievākties svētdien. Viņa stāstīja, ka šo četru gadu laikā, kamēr viņa dzīvo Londonā, līdzīgi ir aplaupītas divuviņas draugu mājas - pa dienu, kamēr neviens nav mājās, iznesti portatīvie datori, televizori un mobilie telefoni. Pie mums gan ielauzās ap 18:00, kad cilvēki pamazām jau nāk mājās. Jocīgi. Ap to laiku krēsloja, taču nez vai tam ir nozīme.
Tagad jābrauc uz kafejnīcu uz "staff meeting" uz 21:00. Jaunumi vēl noteikti sekos.
Ui, šis gan ir nejauks atgadījums un māca, ka labāk īrēt istabas pēc iespējas tālāk no ārdurvīm ;)
ReplyDeleteTikpat labi jau varēja sanākt, ka vispār neviena nav mājās... tad gan būtu vāks... un bangladešietim ir nozagts portatīvais dators ar somu un izvandīts skapis, savukārt abi pakistānieši tā arī mājās nav rādījušies. Mēs, mājinieki, īsti nesaprotam, kas notiek - vai tā tiešām bija tikai laupīšana vai tomēr pamatā mēģinājums nokārtot personiskās attiecības. Un mājas īpašnieks neliekas ne zinis, principā viņam pēc iespējas ātrāk vajadzētu salabot durvis...
ReplyDelete