Prague Easter

Vakar atbraucu atpakaļ uz Drēzdeni pēc piedalīšanās trīsdienu orientēšanās sacensībās “Prague Easter 2011”. Šie bija pirmie mači šogad, kuriem piegāju nopietni un kārtīgi pārbaudīju savu šī brīža gatavību. Jāsaka, ka bija labāk nekā biju gaidījis. Tā arī bija pirmā reize, kad skrēju Čehijas mežos. Tehniski viennozīmīgi daudz sarežģītāk nekā jebkura Vācijā skrietā distance, kaut gan Skandināvijā tāpat ir interesantāk.

Eiropas brīvprātīgo seminārs

Piektdien atbraucu mājās no Ķelnes Rietumvācijā, kur nekurienes vidū esošajā Jugendakademie Walberberg pavadīju 9 neaizmirstamas dienas kopā ar 22 citiem Vācijā strādājošiem brīvprātīgajiem no visdažādākajām Eiropas valstīm. Kopumā seminārs bija kā bezrūpīga atgriešanās jaunībā un atmosfēras ziņā ļoti atgādināja ģeogrāfu lauku praksi pirms pieciem gadiem Lodesmuižā. Jāsaka arī, ka paveicās ar ļoti draudzīgu, jautru un saliedētu grupu.

Šoreiz par orientēšanos Saksijā un par treniņiem

Nu jau būs pagājis teju pusotrs mēnesis, kopš esmu atsācis tādā laba amatiera līmenī pa 4-6 reizēm nedēļā trenēties. Nespēju es bez sporta iztikt, tas jau ir pārvērties par dzīvesveidu, savējie sapratīs :) Patīkami atgriezties pie sava hobija.

Kas jauns?

Sen nav rakstīts. Bet nav jau arī sevišķi daudz par ko rakstīt. Kopumā dzīvot Drēsdenē ir patīkami un dažreiz pat šķiet visnotaļ viegli un bezrūpīgi. Brīvā laika tik daudz kā nav bijis gandrīz nekad.

Par nacistu gājieniem Drēsdenē (+foto) un protesta akcijām kā tādām

Vēl pieminēšanas vērti būtu nesenie notikumi nacistu gājienu sakarā.

Biofach un citas aktualitātes + neliels fotostāsts

No 15. līdz 18. februārim kopā ar citiem kolēģiem bijām Nurnbergā, kur pārstāvējām EkoConnect pasaules lielākajā bioloģisko produktu izstādē "Biofach".

Pirmais skrējiens ar karti kopš Jukolas

Ik trešdienas vakaru Drēsdenē vai tās apkārtnē notiek nakts-o treniņi. Šodien treniņš notika nelielā Drēsdenes parkā, nolēmu pievienoties. Jāsaka gan, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar lādētāju un baterijas neizdevās uzlādēt. Pēdējo reizi tās tika mainītas pirms kāda pusotra gada un Londonā ar velo braucot bija vismaz kādas 100 stundas izturējušas. Diodes gaisma jau sākumā bija ļoti blāva un kļuva arvien blāvāka. Pēc finiša pat dzirdēju komentāru "labāk varēji ar mobilā telefona gaismu skriet".. :) Pa ceļu varēju lēnām skriet, bet pa apvidu gan tikai iet, beigās arī zem kājām vairs īsti neredzēju. Tātad par kartes lasīšanas ātrumu vai precizitāti arī būtu nevietā runāt, kā arī nācās izvēlēties apkārtceļu variantus ar lielu līkumu tur, kur normāli būtu skrējis taisni. Atstarotājus dažreiz bija grūti pamanīt no dažu metru attāluma. Tagad tiešām mazliet nožēloju, ka lielo nakts-o lampu atstāju Rīgā, vajadzēja tomēr kā nebūt iespiest somā.
Lai nu kā, bet bija prieks atkal orientēties un distances plānojums arī likās interesants no tāda viedokļa, ka visu laiku bija jāseko līdzi, lai acis neizmežģītu. 4.3km - 35KP - 38min. Karte: