Par nacistu gājieniem Drēsdenē (+foto) un protesta akcijām kā tādām

Vēl pieminēšanas vērti būtu nesenie notikumi nacistu gājienu sakarā.

Lielais vairākums Vācijas iedzīvotāju (pēc vēlēšanu rezultātiem, ja nemaldos, kādi 97%), maigi izsakoties, neatbalsta nacistus. Precizējot, liela daļa no vietējiem viņus teju ienīst. Jo sevišķi pēdējo nedēļu notikumu sakarā. Ievadam piebildīšu, ka nacisti savus gājienus Drēsdenē ir rīkojuši jau kopš PSRS sabrukuma, taču visu laiku tiem netika pievērsta pienācīga uzmanība. Tā nu pēdējos gados Drēsdene ir kļuvusi par vienu no lielāko nacistu gājienu pasaulē norises vietām. Vairāki tūkstoši nacistu (un ne tikai no Vācijas) šeit pulcējas uz gājieniem. Šogad pilsētas dome gribēja aizliegt šos gājienus, taču nacisti caur tiesu panāca savu. 13. un 19. februārī viņi rīkoja divus gājienus. Turklāt 13.februāris drēzdeniešiem ik gadu ir piemiņas diena, jo 1945.gadā šajā datumā praktiski divu dienu laikā simtiem lidmašīnu uzlidojumos Drēsdene no skaistas un pilsētas ar ievērojamu vēstures un kultūras mantojumu tika pārvērsta nebeidzamos drupu laukos un bojā gāja liela daļa vietējo iedzīvotāju. 13.februārī arī es biju pilsētas centrā, kur notika piemiņas pasākumi, ievērojamākais no kuriem bija cilvēku ķēde aptuveni piecu kilometru garumā ap pilsētas centru abos upes krastos - kopā rokās sadevās, negribu sameloties, padsmit tūkstoši cilvēku. No nacistu gājiena gan neko neredzēju, jo simtiem policisti abas šīs dienas sargāja nacistus no pārējā pūļa un gājienam tuvumā tikt bija visai sarežģīti. Ja 13.februāris vairāk bija kā kara traģisko notikumu piemiņa, tad 19.februārī vienīgā aktualitāte bija nacistu gājiens. Es tajā dienā biju Nurnbergā, taču ap 20 000 cilvēku devās protestēt un veikt blokādes. Vairums pret-nacistu demonstrāciju pat bija aizliegtas; tās nevarēja atļaut gluži vienkārši tāpēc, ka nacistu gājiens jau bija atļauts un tad sanāktu divas konfliktējošās puses, taču protesta akcijas un blokādes pret nacistiem, lai arī (ja nemaldos) neoficiālas, bija ļoti labi organizētas un izdevušās. Nacisti lielākoties palika iesprostoti un no plānotā gājiena nekas daudz nesanāca, jo visapkārt bija blokādes, nacistu ativitātes lielā mērā aprobežojās ar pulcēšanos. Daļa no viņiem pat esot devušies atpakaļ vilcienā un prom uz citu pilsētu. Izklausīsies dīvaini, bet policija uzbruka ar piparu gāzi un centās izkliedēt ne jau nu nacistus, bet gan protestētāju blokādes, jo tās nebija atļautas. Ziņās lasīju, ka teju 100 protestētāju arestēti un vairāki smagi ievainoti. No vietējiem iedzīvotājiem, sevišķi jauniešiem, daudzi bija noskaņoti ļoti entuziastiski attiecībā uz nacistu gājienu izslēgšanu no Drēzdenes. Viena kolēģe nepalika uz Biofach balli un pēdējo dienu, jo brauca atpakaļ uz Drēzdeni protestēt pret nacistiem. Viena mājas biedrene protestēja no 6:00 rītā līdz 20:00 vakarā. Arī no orientieristiem vairāki protestēja.
Arī šeit pāris bildes:

Pēc cilvēku ķēdes daudzi devās protestēt pret nacistiem. Un policisti - nepieļaut abu grupu satikšanos.

Kaut kur tur aiz policistu vaļņa pēc kāda laika, iespējams, maršēs nacisti

Ar EVS brīvprātīgo no Lietuvas (dzīvē viņa izskatās nedaudz labāk nekā sejas izteiksme šajā bildē :)). Fonā cilvēku ķēdes formēšanās.

Attēls uz plakāta izsaka visu

Dažas bildes, kas nav no mana arhīva:

Drēsdene, 1945.gads

Cilvēku ķēde gar Elbes upi par piemiņu sabiedroto veiktās bombordēšanas upuriem 2.pasaules kara laikā

19.februāris, nacistu demonstrācija. Aptuveni 4 000 nacistu no visas Eiropas un vairāk kā 20 000 protestētāju savācās kopā Drēzdenē
Aiz policistu rindas redzams nacistu gājiens

Protestētāju blokādes

Policisti cenšas izkliedēt protestētāju blokādi

Uz šādām aktivitātēm cilvēki Rietumeiropā ir krietni vien aktīvāki nekā, piemēram, Latvijā. Kad angļu valdība pieņēma lēmumu vairākas reizes paaugstināt studiju maksu augstskolu studentiem (arī Apvienotā Karaliste ir iedzīvojusies milzīgā budžeta deficītā, kas turpina augt ar katru gadu), tūkstošiem studentu vairākas reizes izgāja ielās, protams, bloķējot visu satiksmi utt. Jaunieši, manuprāt, šādos pasākumos piedalās lielā mērā tusiņa, jautrības, pabļaustīšanās un kopības sajūtas dēļ. Par metro darbinieku streikiem un to izraisīto haosu satiksmē jau rakstīju. Ziņās nereti varēja redzēt, kas notiek, piemēram, Grieķijā.
Kāpēc pie mums nekas tamlīdzīgs nenotiek? Demokrātijas trūkums, bailes vai vienkārši tāda mentalitāte? Es gan nebūt negribu apgalvot, ka tas būtu ļoti nepieciešams vai ka tas dotu kādu rezultātu, jo situācija nepārprotami ir smaga, taču dienvidu valstīs pie līdzīgiem valdības lēmumiem par konsolidāciju būtu bijis jau desmitiem masveida protesta akciju. Šeit atkal jāpiebilst, ka Rietumeiropā demokrātija, manuprāt, ir pārāk liela. Daudzas valstis (it sevišķi UK) grimst ar katru gadu arvien dziļāk parādos, taču valdība nevēlas pieņemt nepopulārus lēmumus, turklāt neko arī nevar nemaz tik viegli samazināt, jo tad uzreiz būs vairākas masveida protesta akcijas, kas bloķēs satiksmi, prasīs lielus policistu resursus un izraisīs citas problēmas un liekas izmaksas. Pie mums atkal otra galējība.
P.S. Šī pēdējā rindkopa nekādā ziņā nevienam nebūtu jāuztcer kā apvainojums vai aizvainojums.