Kas jauns?

Sen nav rakstīts. Bet nav jau arī sevišķi daudz par ko rakstīt. Kopumā dzīvot Drēsdenē ir patīkami un dažreiz pat šķiet visnotaļ viegli un bezrūpīgi. Brīvā laika tik daudz kā nav bijis gandrīz nekad.

Pēc līguma sanāk, ka darbs kopā ar valodas kursiem ir 35 stundas nedēļā. Tā kā valodu kursi ir divreiz nedēļā pa pusotrai stundai, tad birojam atliek 32 stundas. Brīvo laiku pārsvarā aizpilda jaunu cilvēku iepazīšana un sportošana. Pēdējā laikā man arvien vairāk sāk iepatikties vietējie bāri un naktsdzīve kopumā, pie kā sākumā bija ļoti grūti pierast, jo vācieši pat klubos pārsvarā dzer un runā nevis dejo. Privātās ballītes gan tīri neko. Par lielāko izaicinājumu pamazām sāk izvirzīties vācu valodas apgūšana. Papildus valodu kursiem esmu sācis piedalīties arī citās aktivitātēs, piemēram, vienu vakaru nedēļā daudzi no tiem, kas mācās valodas kursos, sanāk kopā bārā, lai runātu vāciski. Ne tikai lietderīgi, bet arī ļoti interesanti. Tāpat esmu saticis vienu vācu meiteni, kas uz gadu ir bijusi Eiropas Brīvprātīgajā darbā Latvijā, viņai tur ļoti patika un viņa rudenī brauks ERASMUSā uz Rīgu. Es viņai mācu latviski un viņa man vāciski, angļu valodu no sarunām izslēdzam, tā ka pirmajā nodarbībā gāja interesanti, viens teikums minūtē bija labs rādītājs. Taču ir progress :) Esmu ievērojis, ka tā pamazām nemanot nu jau esmu spējīgs uzdot un saprast vienkāršus jautājumus un kaut kā (gramatiski nepareizi gan) arī atbildēt ar īsiem stāstījuma teikumiem. Taču kad paklausos vāciešu sarunas no malas, diemžēl nesaprotu praktiski neko. Mazliet valodas apgūšanā palīdz arī mājas biedri, kolēģi un orientieristi.
Palēnām sāku integrēties vietējā orientēšanās klubā, pagājušajā nedēļas nogalē palīdzēju viņiem sacensību organizēšanā. Kopā sanāk kādas četras-piecas reizes nedēļā uzskriet (ieskaitot basketbolu piektdienās), gandrīz katru nedēļas nogali ir kādi mači. Šķiet, ka līdz Jukolai spēšu atgūt daudzmaz pieklājīgu formu, uzlabojumus jau esmu sācis just. Nākamās nedēļas nogalē būs sacensības "Nationalpark Sächsische Schweiz", kas beidzot solās būt diezgan tehniski sarežģītā apvidū, kā arī tā būs mana pirmā vizīte šajā skaistajā dabas parkā. Lieldienās esmu pieteicies uz "Prague Eater", kas būs pirmā īstenā savu spēku pārbaude pēc pusotra gada pārtraukuma. Distances solās būt fiziski smagas (kalnains) un tehniski sarežģītas (mikroreljefs, variantu izvēle). Jau šobrīd apzinos, ka nekādā super labajā formā nebūšu - nav jau vairs tik daudz laika atlicis, taču kopumā kaut ko jau trenējies esmu. Svētdien arī iegādājos jaunus Twister bučus, jo savus vecos (tāpat kā lielāko daļu pārējā sporta inventāra) esmu atstājis Rīgā. Sestdien taisos samaksāt kluba biedra naudu, biedriem tiek 100% apmaksātas dalības maksas visās (arī starptautiskajās) sacensībās un treniņos. Regulāri startējot tas sanāks aptuveni kādas reizes piecas lētāk nekā katru reizi maksāt par dalību. Ļoti izdevīga sistēma no kluba biedru viedokļa!
Darbā pārāk neiespringstu. Apraksts par Latvijas bioloģisko produktu tirgu, izejvielām un ražotājiem tuvojas noslēgumam, taču vēl ir šis tas ko darīt, lai pabeigtu. Paralēli darbojos pie pāris citiem projektiem. Šobrīd sanāk daudz telefonsarunu ar Lietuvu un arī Latviju, jo esam sākuši informēt par mūsu maija beigās Varšavā organizēto bioloģisko produktu izstādi / konferenci Austrum- un Centrāleiropas valstu tirgiem. Izklausās pēc telefonmārketinga, tomēr tā gluži nav. Pie pozitīvajām lietām jāpiemin pakāpeniska krievu valodas uzlabošana, ja runāt varēju arī pirms tam, tad rakstīt esmu sācis tikai tagad. Kā arī rakstība angļu valodā, ja agrāk uzrakstīto tekstu vienmēr pārbaudīju MS Word un laboju ne vienu vien ar sarkanu pasvītroto vārdu, tad tagad dažreiz pat aizmirstu pārbaudīt pirms e-pasta nosūtīšanas un, ja arī pārbaudu, kļūdu vairs praktiski nav :) Un vēl, no 6. līdz 15. aprīlim būšu Rietumvācijā, Ķelnes tuvumā, kur norisināsies EVS "on-arrival training". Būs interesanti satikt citus brīvprātīgos :)
Rezumējot, mājās pavadu pietiekami maz laika, lai sevišķi bieži nerastos doma rakstīt blogu, taču ik pa laikam centīšos te ko ierakstīt.
Kādi šeit laikapstākļi, man bieži vaicā. Pa dienu nu jau nereti ap +10 un pat vairāk, pārsvarā saulains. Ja februāris bija ļoti pelēks, tad marts kopumā ir ne mazāk saulains :) Pa nakti dažreiz noslīd mīnusos, bet pēdējā laikā reti un ne vairāk kā par pāris grādiem. Bija viens aukstuma vilnis, kad dienā bija ap -10 - tas sakrita ar aukstuma periodu Latvijā, bet nu jau teju mēnesis būs pagājis, kopš pa dienu nav bijis mīnusos. Sniegu vispār šeit gandrīz neesmu redzējis, ledus uz meža takām bija vienīgi līdz februāra sākumam un kartēs regulāri skrienu no februāra vidus, kaut gan neviens netraucēja to darīt jau no ierašanās Drēsdenē janvāra beigās.