Jūlijs Drēzdenē

Jūlija mēnesis ir bijis varen interesants. Pārsvarā biju Drēzdenē, uz nekādiem semināriem un konferencēm nebraucu, trenējos vienu vai divas reizes nedēļā un brīvā laika palika atliku likām.

Šis (kā jau daudzi citi) būs diezgan atklāts ieraksts arī ar nelielu pārdomu piedevu.

Tātad varat desmit reizes minēt, kā aizpildu brīvo laiku un ko daru pa vakariem. Otrā jaunība. Nu gan pēdējo nedēļu ir kļuvis mazliet vienmuļāk, jo lielākā daļa Erasmus studentu brauc prom, semestris lielai daļai ir beidzies. Jūtu arī, ka ir uzkrājies nogurums no daudzajām nepietiekoši gulētajām naktīm. Taču pozitīvās emocijas to visu atsver. EVS ir super!!! Starp citu, beidzot esmu sācis arī reizi nedēļā dejot salsu.

Šo piektdien lidoju uz Rīgu. Jau tagad jūtu, ka vecpuišu ballīte būs vnk lieliska, jo mums ir oriģinālas idejas. Nedēļu vēlāk attiecīgi arī kāzas vieniem no labākajiem draugiem. Tad vēl dzimšanas diena jānosvin un ar to arī manas atvaļinājuma dienas šim gadam pa lielam būs izsmeltas.

Darbā arī iet labi. Laikam vēl neminēju, ka esmu sācis vairāk interesēties par ES fondiem un projektu rakstīšanu un šobrīd arī lielu daļu sava darba laika strādāju pie viena līdzīga projekta tapšanas.

Vispār jau patīk man šitā bezrūpība, taču zinu, ka pie tā nedrīkst pierast un ilgi tā turpināt nevajadzētu. Tātad par nākotni runājot, kopumā uzskatu, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai Latvijā (un ne tikai pie mums) IR perspektīvas un labprāt šajā lauciņā paliktu arī turpmāk. Šajā sakarā sava atvaļinājuma laikā ceru satikt vairākus cilvēkus, kas šobrīd „velk” bioloģisko lauksaimniecību Latvijā. Pēc EVS beigām labprāt atgrieztos Rīgā, jo tomēr mazliet sāk pietrūkt draugu un dzimtenes. Lai arī cik laipni mani te uzņemtu, es tomēr vāciešiem esmu mazliet „svešinieks”. Taču pavisam cits jautājums ir, vai izdosies Rīgā atrast darbu sev interesējošā sfērā – lai pats sāktu strādāt savā labā, jūtos tomēr vēl mazliet par zaļu, taču pamazām sevi noskaņoju, ka uz to nākotnē būs jātiecas. Skaidrs ir viens - ja gadījumā pēc EVS beigām man tiks piedāvāta „normāla” (apmaksāta) darbavieta šī brīža organizācijā, tad izvēle būs smaga.

Brīžiem gan aizdomājos, kā izskatītos mana dzīve šobrīd, ja būtu nolēmis vairāk pielietot savu talantu matemātiskajā domāšanā un aizgājis studēt, piemēram, datorzinības vai ekonomiku (mana izvēle krita par labu manam aicinājumam un interesēm, nevis domai par stabilu dzīvi ar stabiliem ienākumiem). Taču tajā gadījumā nebūtu piedzīvojis to, ko piedzīvoju šobrīd. Jūtu, ka pats esmu daudz mainījies kā personība (un mana attieksme pret apkārt notiekošo), kopš aizbraucu uz Londonu, kā arī valodu zināšanās esmu pielicis pamatīgi. Man vienmēr ir bijis sapnis daudz ceļot un šobrīd to arī daru diezgan daudz :) paliek mūžīgais neatbildāmais jautājums... kā būtu, ja būtu?...

Par treniņiem. Pēc teju četru nedēļu pauzes (kopš Jukolas esmu aizvadījis varbūt aptuveni kādus 8 skriešanas treniņus) atkal esmu palēnām atsācis. Vakar stundu paskrēju mierīgi, jūtu, ka forma ir pilnīgi lejā un tā arī bija plānots, lai varētu atkal dzīt augšā. Šovakar kopā ar citiem kluba biedriem skrējām 4*2km @ 3:50min/km un teikšu kā ir, viegli nebija, bet tas saistīts arī ar (ne)gulētajām stundām. Izgulēšos, būs vieglāk. Mērķis? Pirmkārt jau sevis uzturēšana formā, sava veselība un pašsajūta. Taču ir nosprausti arī sportiskie mērķi - septembra vidū Vācijas čempionāts stafetēs un septembra beigās garajā distancē. Taču divi mači vien mani pietiekoši nemotivē. Vēl joprojām apsveru domu kad ap oktobra sākumu / vidu pirmo reizi mūžā izmēģināt maratona distanci. Mani ļoti interesē, uz kādu rezultātu tad es īsti būtu spējīgs. Pavasarī, šķiet, mana fiziskā forma bija tuvu tai, kāda tā bija 2006., kā arī epizodiski 2007. un 2008.gada rudenī. Ar tik lielu gadu garumā ieguldīto treniņapjomu būtu žēl nepamēģināt. Un ļoti labi apzinos, ka visticamāk man vairs nekad mūžā nebūs tik daudz laika (kā arī ne motivācijas) treniņiem. Taču no otras puses gatavošanās maratonam prasītu daudz laika un spēku un mazāk paliktu citām lietām.

Un vēl, viens lūgums. Proti, tiem, kas to nav izdarījuši, lūdzu atbildēt kaut ko (arī tad, ja atbilde ir „nē”) GC25 sakarā. Man jāzina vismaz aptuveni, ar cik daudz viesiem rēķināties. Šobrīd bilde ir diezgan neskaidra.

Bis dann! Tschüss!