Vakar atbraucu atpakaļ uz Drēzdeni pēc piedalīšanās trīsdienu orientēšanās sacensībās “Prague Easter 2011”. Šie bija pirmie mači šogad, kuriem piegāju nopietni un kārtīgi pārbaudīju savu šī brīža gatavību. Jāsaka, ka bija labāk nekā biju gaidījis. Tā arī bija pirmā reize, kad skrēju Čehijas mežos. Tehniski viennozīmīgi daudz sarežģītāk nekā jebkura Vācijā skrietā distance, kaut gan Skandināvijā tāpat ir interesantāk.
Atskatoties atpakaļ, iepriekšējās trīs nedēļās, ja neskaita četras brīvdienu sacensības, biju aizvadījis tikai sešus īsus skriešanas treniņus + minimāli ar velo, kā arī nebiju pietiekoši daudz laika atvēlējis naktsmieram, tā kā augstus rezultātus negaidīju. Ja pirmās divas pilnās aprīļa nedēļas treniņus “izjauca” Eiropas brīvprātīgo seminārs, tad “Prague Easter” nedēļā tā bija saaukstēšanās, kuras dēļ vienīgi ceturtdien aizvadīju vieglu treniņu + strečings, kā arī ikdienā pārvietojos ar velo, bet attālumi gan nav lieli. Pirms šīm trim nedēļām gan teju divu mēnešu garumā šis tas tika darīts, taču parasti noskrietais apjoms bija ap 5-7 stundām nedēļā, tātad daudz mazāk kā manos zvaigžņu laikos.
1.diena sagaidīja ar, iespējams, kāpuma ziņā vissmagāko distanci, kādu līdz šim esmu skrējis – 390m kāpums uz 5.7km ar 24 KP. Tehniskajā ziņā viss bija kārtībā, tikai kādas trīs reizes sevi sarūgtināju ar 20-30 sekunžu kļūdām, taču fiziskais bija krietni par švaku. Iespējams, ka kaut ko ietekmēja 30min velobrauciens no rīta vai arī mazais izdzertā šķidruma apjoms pirms starta (visas 3 dienas bija saulainas, ap +25 grādiem ēnā, kas kombinācijā ar kalniem ātri atņēma spēkus). Pārsvarā centos visus (izņemot pašus stāvākos) kāpumus uzskriet, taču temps pret kalnu nebija augsts un kāpumi nokausēja tā, ka līdzenajos gabalos vairs nebija jaudas paskriet ātri. Jau pēc 40 minūtēm jutu, ka prasās pēc dzirdināšanas punkta, kura šajā dienā nebija vispār, kā nekā tā bija (nedaudz pagarināta) vidējā distance. Etapu starplaiki neiepriecina, ātrums bijis zems (tikai 5 etapi pirmajā desmitniekā) un kopumā šajā dienā ieņēmu 14.vietu starp 28 startējušajiem. Vietām ievēroju, ka esmu lēns kāpelēšanā pa klintīm un stāvajām nogāzēm, kamēr „kalnu kazas” čehi tādā apvidū jūtas kā zivis ūdenī. Tas ir vēl viens skaidrojums, kādēļ šajā dienā uz ātrumu zaudēju tik ļoti daudz. Iezīmējās, ka Tomas Dlabaja ir ievērojami pārāks par saviem konkurentiem, viņam arī ātrākais laiks etapā 20 no 25 iespējamajām reizēm:
H21E 5.7km 390m 24k
1 Dlabaja Tomáš 38.06
2 Horáček Michal 44.30
3 Procházka Jan 44.56
………
14 Caics, Gatis 50.18
(28 dalībnieki)
Karte šeit ->>
Otrajā dienā sapratu, ka jādzer vairāk šķidruma, jo uzvarētāja laiks solījās būt divreiz ilgāks. No rīta izdzēru kādus 2.5 litrus pirms sava starta nedaudz pirms 12.00 un tas palīdzēja. Šoreiz apvidus bija daudz līdzīgāks Latvijas apvidiem. Fiziski jutos daudz labāk un sāku labā ātrumā. Līdz 13.KP nebiju pieļāvis nevienu lielāku kļūdu par 5 sekundēm, taču arī jutu, ka sāku pagurt un kalni mani sāk nokausēt. Mani neiepriecināja tas, ka no 10.KP līdz 22.KP nav neviena dzirdināšanas punkta. Uz 14.KP nepamanīju izdevīgāko variantu – ieiet KP pa zaļo ieloku no labās puses, nevis taisni pāri klinšainajām nogāzēm, kas izmaksāja varbūt kādas 20 sekundes, taču tobrīd to neapzinājos. Noskaņojumu pabojāju uz 15.KP, kur pavisam īsā etapiņā pamanījos nesaprasties ar karti un atstāt kādas 40 sekundes, taču jāpiebilst, ka teju puse orientieristu šajā etapā atstāja daudz laika, kas liek aizdomāties par kartes korektumu. Ja būtu gājis pa leju, kā sākumā biju domājis, tad viss būtu OK, taču nez kāpēc beigās tomēr aizskrēju pa augšu. Tad sekoja kronis visam, atkal sajutos kā mazs bērns, kurš apmaldījies mežā. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ biju pārliecināts, ka uz 16.KP man jāskrien augšā pa degunu, taču patiesībā bija jāskrien lejā pa ieloku. Dīvainākais, ka es jau pretējā virzienā šo ieplaku biju šķērsojis turpat blakus, taču vienalga šoreiz biju ieņēmis galvā, ka tas ir kalns. Ilga stāvēšana, blenšana kartē un brīnīšanās nepalīdzēja, beigās nolēmu vienkārši iet aptuveni virzienā. Kad jau vismaz minūte bija zaudēta un beidzot biju lejā ieplakā, tad attapos, ka nekāda kalna te nebūs, taču nesapratu, kurā vietā tieši esmu. Tā vietā, lai brīdi padomātu, sāku minēt un atstāju vēl minūti ar astīti. Škrobīgs par izbojāto labo sākumu pieļāvu sīkas kļūdiņas uz 17.un 18. KP un tad, kā ar āmuru pa pieri, vēl 30 sekundes uz 20.KP. Jutu arī, ka sāk kļūt arvien grūtāk koncentrēties, līdz beidzot sagaidīju dzirdināšanas punktu, izkampu līdzpaņemto enerģijas želeju un turpināju distanci jau labākā noskaņojumā. Želeja gan vairāk palīdzēja izturēt līdz galam fiziski, taču koncentrēšanās vairs neatgriezās iepriekšējā līmenī. Esmu diezgan pārliecināts, ka garajā etapā paņēmu labāko (vai vismaz vienu no labākajiem) variantiem, taču pēc uzskrietā smagā kāpuma pirms KP sekoja rupja kļūda uz 24.KP, kur vienkārši nespēju loģiski padomāt un pazaudēju vēl vismaz pusotru minūti. Vajadzēja vienkārši piebremzēt, uzlikt virzienu un viss būtu bijis kārtībā. Tālāk jau atlika tikai aizskriet līdz galam, kalnu pirms pēdējā KP vairs nespēju uzskriet, taču tas bija arī visai stāvs. Spēka knapi pietika līdz beigām, ja būtu vēl 10 minūtes jāskrien, iespējams, būtu nācies sākt soļot visos kalnos un tipināt pārējo.
Kopumā biju ļoti apmierināts ar ātrumu, taču nemaz ne ar orientēšanos., jo piecas minūtes rupjās kļūdās šādā distancē ir krietni par daudz. Šoreiz daudzi etapu starplaiki bija pirmajā desmitniekā un arī sešiniekā. Starp citu, līdz 14.KP esmu bijis ceturtajā vietā. Ja nebūtu pieļautas četras lielās kļūdas, man būtu bijis pa spēkam 2.laiks šajā dienā (te gan jāpiebilst, ka kļūdījās arī citi).
Paanalizējot kļūdas, secināju, ka: 1) fiziski šobrīd neesmu gatavs skriet pusotru stundu tādā apvidū un karstumā, kas noved pie koncentrēšanās pazaudēšanas un neizskaidrojami glupām kļūdām (kopš 2009.gada rudens, šķiet, esmu aizvadījis tikai vienu skriešanas treniņu, kas ir bijis ilgāks par 1h 35min); 2) abas rupjākās kļūdas sekoja drīz pēc smagiem kāpumiem, kur biju atstājis daudz spēka un uzdzinis augšā pulsu; 3) pēc labā sākuma sāku taisīt kļūdas tad, kad jutu, ka sāk palikt grūtāk un sāk gribēties dzert
H21E 10.7km 455m 31k
1 Dlabaja Tomáš 1:17.15
2 Habán Ivo 1:26.33
3 Horáček Michal 1:26.51
.....
13 Caics, Gatis 1:30.45
(32 dalībnieki)
Karte šeit ->>
Iedzīšanas starts trešajā dienā gaidīja ar 1.2km garāku distanci ar 115m lielāku kāpumu salīdzinot ar otro dienu. Līdz ar to gatavojos uz kaut ko vēl smagāku un no rīta līdz savam startam 11:09 pamanījos izdzert kādus 3 litrus šķidruma. Startēju 10 sekundes aiz sava kluba biedra Karstena Laideka, kurš uz kāju ir diezgan ātrs. Protams, uz 1.KP nācās iespiest pedāli grīdā, lai varētu KP atzīmēties kopā ar Karstenu. Viņš arī turpināja ļoti ātrā tempā, tā kā man nebija izvēles, bija jāvelk. Izrādījās, ka līdz 4.KP esmu pat bijis līderis, taču tad nāca pirmais etaps pa ceļu, un nav nekāds noslēpums, ka pa ceļiem skrienot es ātrumā zaudēju padaudz. Jutu, ka uzņemtais temps ir par ātru, jo priekšā ir smaga distance un palaidu Karstenu kādu gabaliņu pa priekšu. Uz 8.KP viņš pat uz kādu brīdi bija ārpus mana redzesloka, bet kalnā pirms paša KP viņu atkal panācu. Tā mēs turpinājām līdz pat 21.KP, pārsvarā Karstens pa priekšu, pa ceļiem skrienot viņš atrāvās, bet pret kalnu atkal es viņu piedzinu un dažas reizes aizgāju garām. Uz 14.KP izdzēru pusi želejas dzirdināšanas punktā un iepaliku jau par kādiem 60-80 metriem, taču uz 15.KP paņēmu mazliet labāku variantu un atkal bijām kopā. Arī uz 20.KP etapa beigu daļā sadalījāmies, es gāju taisnāk, taču KP bijām reizē. Tad sekoja šīs dienas triks nr.1, centos orientēties pats un tik ļoti neuzticējos Karstenam, kas beidzās ar 3 minūšu apkārt staigāšanu un cenšanos izdomāt, uz kurieni īsti esmu atskrējis. Nogurums darīja savu un jau atkal nespēju neko sakarīgu izdomāt, pieskrēju pie diviem citiem KP, kas nebija manējie (lai gan jau pirms tam zināju, ka visticamāk nebūs). Izrādījās, ka īstajā vietā jau biju bijis, taču man šķita, ka tā nav īstā un nepagriezu galvu pa kreisi, kur šaurā spraugā starp klintīm bija paslēpts KP. Vēlāk pēc splitiem redzēju, ka līdz tam (pēc noskrietās stundas) biju bijis 4.vietā nepilnas 3 minūtes aiz līdera (šeit neliels izgriezums no splitiem). Tālāk nācās turpināt vienatnē, kādas padsmit sekundes pazaudēju uz neprecizitāti, dodoties uz dzirdināšanas punktu, izdzēru tur atlikušo želeju, taču šoreiz nebija tik grūti noskriet līdz galam kā dienu iepriekš. Karstenam piezaudēju vēl 40 sekundes atlikušajos pāris km, taču nebija vairs tā motivācija un nebija arī, ar ko kopā skriet. Papildus tam vēl pieļāvu parupju varianta kļūdu uz 27.KP.
H21E 11.9km 560m 30k
1 Oyvind Stokseth 1:18.02
2 Procházka Jan 1:19.23
3 Horáček Michal 1:21.50
4 Leideck, Karsten 1:22.45
5 Tihon Michal 1:25.23
6 Caics, Gatis 1:26.25
(23 dalībnieki)
Karte šeit ->>
Kopvērtējums:
1. Oyvind Stokseth / Halden SK / 47.39(6) / 86.59(4) / 78.02(1) / 212.40
2. Horáček Michal / Slavia Liberec Orien / 44.30(2) / 86.51(3) / 81.50(3) / 213.11
3. Procházka Jan / SK Praga / 44.56(3) / 89.10(10) / 79.23(2) / 213.29
4. Škoda Jakub / Slavia Liberec Orien / 45.01(4) / 87.30(5) / 88.26(10) / 220.57
5. Tihon Michal / OK 99 Hradec Králové / 48.20(7) / 89.48(11) / 85.23(5) / 223.31
6. Leideck Karsten / USV TU Dresden / 49.14(10) / 91.39(15) / 82.45(4) / 223.38
7. Caics Gatis / USV TU Dresden / 50.18(14) / 90.45(13) / 86.25(6) / 227.28
(kopā 19 dalībnieki ar ieskaitītu rezultātu visās 3 dienās)
Pilni rezultāti šeit ->>
Pēc etapu starplaiku analīzes biju ļoti patīkami pārsteigts par savu skriešanas ātrumu 3.dienā (praktiski visos etapos, kuros nekļūdījos, laiks ir desmitniekā un pārsvarā arī sešiniekā), žēl ka rupjā kļūda izbojāja tiešām labu rezultātu. Biju gaidījis, ka ātrums ar katru nākamo dienu kritīsies, taču izrādījās tieši otrādāk. Taču jāatzīst, ka pēdējā dienā nestartēja pārliecinoši ātrumā pārākais Tomáš Dlabaja un vispār ir ļoti grūti pateikt, kur šobrīd esmu attiecībā pret savu ātrumu dažus gadus atpakaļ, jo nezinu īsti, cik spēcīgi bija konkurenti. No trešajā dienā startējušajiem vienīgais tiešām zināmais vārds bija Jan Procházka, taču domāju, ka vai nu viņš šos mačus uztvēra kā treniņu, vai arī šobrīd atrodas katastrofāli sliktā formā, citādāk es viņam būtu zaudējis krietni vairāk. Viņu noskrēja arī Oyvind Stokseth no Halden SK, man līdz šim nedzirdēts vārds.
Taču viens nu ir skaidrs, ar minimālu ieguldījumu treniņos, taču piedomājot pie ēšanas un staipīšanās, esmu atkal atgriezies diezgan labā sportiskajā formā. Tagad laiks patrenēties mazliet vairāk, lai pēc tam varētu nedēļu vai divas paņemt brīvāku un būt labākajā formā uz Jukolu. Pagaidām nevienas citas sacensības maijā vai jūnijā neesmu ieplānojis. Būtu patīkami vasarā uzskriet kādās no daudzdienu sacensībām Centrāleiropā, taču neesmu vēl neko konkrēti izlēmis.
Un nedomājiet, ka sports šobrīd būtu uzkāpis atpakaļ mana prioritāšu saraksta augšgalā. Nebūt nē. Prasījās ko uzrakstīt par vecajām labajām uz kādu laiku aizmirstajām sajūtām. Istabu esmu atradis, mēbeles būs jāgādā pašam, kā ies – redzēsim, šonedēļ plānoju pārvākties. Un jau ļoti drīz dodos uz Hamburgu!
See ya! Tschüss!
Atskatoties atpakaļ, iepriekšējās trīs nedēļās, ja neskaita četras brīvdienu sacensības, biju aizvadījis tikai sešus īsus skriešanas treniņus + minimāli ar velo, kā arī nebiju pietiekoši daudz laika atvēlējis naktsmieram, tā kā augstus rezultātus negaidīju. Ja pirmās divas pilnās aprīļa nedēļas treniņus “izjauca” Eiropas brīvprātīgo seminārs, tad “Prague Easter” nedēļā tā bija saaukstēšanās, kuras dēļ vienīgi ceturtdien aizvadīju vieglu treniņu + strečings, kā arī ikdienā pārvietojos ar velo, bet attālumi gan nav lieli. Pirms šīm trim nedēļām gan teju divu mēnešu garumā šis tas tika darīts, taču parasti noskrietais apjoms bija ap 5-7 stundām nedēļā, tātad daudz mazāk kā manos zvaigžņu laikos.
1.diena sagaidīja ar, iespējams, kāpuma ziņā vissmagāko distanci, kādu līdz šim esmu skrējis – 390m kāpums uz 5.7km ar 24 KP. Tehniskajā ziņā viss bija kārtībā, tikai kādas trīs reizes sevi sarūgtināju ar 20-30 sekunžu kļūdām, taču fiziskais bija krietni par švaku. Iespējams, ka kaut ko ietekmēja 30min velobrauciens no rīta vai arī mazais izdzertā šķidruma apjoms pirms starta (visas 3 dienas bija saulainas, ap +25 grādiem ēnā, kas kombinācijā ar kalniem ātri atņēma spēkus). Pārsvarā centos visus (izņemot pašus stāvākos) kāpumus uzskriet, taču temps pret kalnu nebija augsts un kāpumi nokausēja tā, ka līdzenajos gabalos vairs nebija jaudas paskriet ātri. Jau pēc 40 minūtēm jutu, ka prasās pēc dzirdināšanas punkta, kura šajā dienā nebija vispār, kā nekā tā bija (nedaudz pagarināta) vidējā distance. Etapu starplaiki neiepriecina, ātrums bijis zems (tikai 5 etapi pirmajā desmitniekā) un kopumā šajā dienā ieņēmu 14.vietu starp 28 startējušajiem. Vietām ievēroju, ka esmu lēns kāpelēšanā pa klintīm un stāvajām nogāzēm, kamēr „kalnu kazas” čehi tādā apvidū jūtas kā zivis ūdenī. Tas ir vēl viens skaidrojums, kādēļ šajā dienā uz ātrumu zaudēju tik ļoti daudz. Iezīmējās, ka Tomas Dlabaja ir ievērojami pārāks par saviem konkurentiem, viņam arī ātrākais laiks etapā 20 no 25 iespējamajām reizēm:
H21E 5.7km 390m 24k
1 Dlabaja Tomáš 38.06
2 Horáček Michal 44.30
3 Procházka Jan 44.56
………
14 Caics, Gatis 50.18
(28 dalībnieki)
Karte šeit ->>
Otrajā dienā sapratu, ka jādzer vairāk šķidruma, jo uzvarētāja laiks solījās būt divreiz ilgāks. No rīta izdzēru kādus 2.5 litrus pirms sava starta nedaudz pirms 12.00 un tas palīdzēja. Šoreiz apvidus bija daudz līdzīgāks Latvijas apvidiem. Fiziski jutos daudz labāk un sāku labā ātrumā. Līdz 13.KP nebiju pieļāvis nevienu lielāku kļūdu par 5 sekundēm, taču arī jutu, ka sāku pagurt un kalni mani sāk nokausēt. Mani neiepriecināja tas, ka no 10.KP līdz 22.KP nav neviena dzirdināšanas punkta. Uz 14.KP nepamanīju izdevīgāko variantu – ieiet KP pa zaļo ieloku no labās puses, nevis taisni pāri klinšainajām nogāzēm, kas izmaksāja varbūt kādas 20 sekundes, taču tobrīd to neapzinājos. Noskaņojumu pabojāju uz 15.KP, kur pavisam īsā etapiņā pamanījos nesaprasties ar karti un atstāt kādas 40 sekundes, taču jāpiebilst, ka teju puse orientieristu šajā etapā atstāja daudz laika, kas liek aizdomāties par kartes korektumu. Ja būtu gājis pa leju, kā sākumā biju domājis, tad viss būtu OK, taču nez kāpēc beigās tomēr aizskrēju pa augšu. Tad sekoja kronis visam, atkal sajutos kā mazs bērns, kurš apmaldījies mežā. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ biju pārliecināts, ka uz 16.KP man jāskrien augšā pa degunu, taču patiesībā bija jāskrien lejā pa ieloku. Dīvainākais, ka es jau pretējā virzienā šo ieplaku biju šķērsojis turpat blakus, taču vienalga šoreiz biju ieņēmis galvā, ka tas ir kalns. Ilga stāvēšana, blenšana kartē un brīnīšanās nepalīdzēja, beigās nolēmu vienkārši iet aptuveni virzienā. Kad jau vismaz minūte bija zaudēta un beidzot biju lejā ieplakā, tad attapos, ka nekāda kalna te nebūs, taču nesapratu, kurā vietā tieši esmu. Tā vietā, lai brīdi padomātu, sāku minēt un atstāju vēl minūti ar astīti. Škrobīgs par izbojāto labo sākumu pieļāvu sīkas kļūdiņas uz 17.un 18. KP un tad, kā ar āmuru pa pieri, vēl 30 sekundes uz 20.KP. Jutu arī, ka sāk kļūt arvien grūtāk koncentrēties, līdz beidzot sagaidīju dzirdināšanas punktu, izkampu līdzpaņemto enerģijas želeju un turpināju distanci jau labākā noskaņojumā. Želeja gan vairāk palīdzēja izturēt līdz galam fiziski, taču koncentrēšanās vairs neatgriezās iepriekšējā līmenī. Esmu diezgan pārliecināts, ka garajā etapā paņēmu labāko (vai vismaz vienu no labākajiem) variantiem, taču pēc uzskrietā smagā kāpuma pirms KP sekoja rupja kļūda uz 24.KP, kur vienkārši nespēju loģiski padomāt un pazaudēju vēl vismaz pusotru minūti. Vajadzēja vienkārši piebremzēt, uzlikt virzienu un viss būtu bijis kārtībā. Tālāk jau atlika tikai aizskriet līdz galam, kalnu pirms pēdējā KP vairs nespēju uzskriet, taču tas bija arī visai stāvs. Spēka knapi pietika līdz beigām, ja būtu vēl 10 minūtes jāskrien, iespējams, būtu nācies sākt soļot visos kalnos un tipināt pārējo.
Kopumā biju ļoti apmierināts ar ātrumu, taču nemaz ne ar orientēšanos., jo piecas minūtes rupjās kļūdās šādā distancē ir krietni par daudz. Šoreiz daudzi etapu starplaiki bija pirmajā desmitniekā un arī sešiniekā. Starp citu, līdz 14.KP esmu bijis ceturtajā vietā. Ja nebūtu pieļautas četras lielās kļūdas, man būtu bijis pa spēkam 2.laiks šajā dienā (te gan jāpiebilst, ka kļūdījās arī citi).
Paanalizējot kļūdas, secināju, ka: 1) fiziski šobrīd neesmu gatavs skriet pusotru stundu tādā apvidū un karstumā, kas noved pie koncentrēšanās pazaudēšanas un neizskaidrojami glupām kļūdām (kopš 2009.gada rudens, šķiet, esmu aizvadījis tikai vienu skriešanas treniņu, kas ir bijis ilgāks par 1h 35min); 2) abas rupjākās kļūdas sekoja drīz pēc smagiem kāpumiem, kur biju atstājis daudz spēka un uzdzinis augšā pulsu; 3) pēc labā sākuma sāku taisīt kļūdas tad, kad jutu, ka sāk palikt grūtāk un sāk gribēties dzert
H21E 10.7km 455m 31k
1 Dlabaja Tomáš 1:17.15
2 Habán Ivo 1:26.33
3 Horáček Michal 1:26.51
.....
13 Caics, Gatis 1:30.45
(32 dalībnieki)
Karte šeit ->>
Iedzīšanas starts trešajā dienā gaidīja ar 1.2km garāku distanci ar 115m lielāku kāpumu salīdzinot ar otro dienu. Līdz ar to gatavojos uz kaut ko vēl smagāku un no rīta līdz savam startam 11:09 pamanījos izdzert kādus 3 litrus šķidruma. Startēju 10 sekundes aiz sava kluba biedra Karstena Laideka, kurš uz kāju ir diezgan ātrs. Protams, uz 1.KP nācās iespiest pedāli grīdā, lai varētu KP atzīmēties kopā ar Karstenu. Viņš arī turpināja ļoti ātrā tempā, tā kā man nebija izvēles, bija jāvelk. Izrādījās, ka līdz 4.KP esmu pat bijis līderis, taču tad nāca pirmais etaps pa ceļu, un nav nekāds noslēpums, ka pa ceļiem skrienot es ātrumā zaudēju padaudz. Jutu, ka uzņemtais temps ir par ātru, jo priekšā ir smaga distance un palaidu Karstenu kādu gabaliņu pa priekšu. Uz 8.KP viņš pat uz kādu brīdi bija ārpus mana redzesloka, bet kalnā pirms paša KP viņu atkal panācu. Tā mēs turpinājām līdz pat 21.KP, pārsvarā Karstens pa priekšu, pa ceļiem skrienot viņš atrāvās, bet pret kalnu atkal es viņu piedzinu un dažas reizes aizgāju garām. Uz 14.KP izdzēru pusi želejas dzirdināšanas punktā un iepaliku jau par kādiem 60-80 metriem, taču uz 15.KP paņēmu mazliet labāku variantu un atkal bijām kopā. Arī uz 20.KP etapa beigu daļā sadalījāmies, es gāju taisnāk, taču KP bijām reizē. Tad sekoja šīs dienas triks nr.1, centos orientēties pats un tik ļoti neuzticējos Karstenam, kas beidzās ar 3 minūšu apkārt staigāšanu un cenšanos izdomāt, uz kurieni īsti esmu atskrējis. Nogurums darīja savu un jau atkal nespēju neko sakarīgu izdomāt, pieskrēju pie diviem citiem KP, kas nebija manējie (lai gan jau pirms tam zināju, ka visticamāk nebūs). Izrādījās, ka īstajā vietā jau biju bijis, taču man šķita, ka tā nav īstā un nepagriezu galvu pa kreisi, kur šaurā spraugā starp klintīm bija paslēpts KP. Vēlāk pēc splitiem redzēju, ka līdz tam (pēc noskrietās stundas) biju bijis 4.vietā nepilnas 3 minūtes aiz līdera (šeit neliels izgriezums no splitiem). Tālāk nācās turpināt vienatnē, kādas padsmit sekundes pazaudēju uz neprecizitāti, dodoties uz dzirdināšanas punktu, izdzēru tur atlikušo želeju, taču šoreiz nebija tik grūti noskriet līdz galam kā dienu iepriekš. Karstenam piezaudēju vēl 40 sekundes atlikušajos pāris km, taču nebija vairs tā motivācija un nebija arī, ar ko kopā skriet. Papildus tam vēl pieļāvu parupju varianta kļūdu uz 27.KP.
H21E 11.9km 560m 30k
1 Oyvind Stokseth 1:18.02
2 Procházka Jan 1:19.23
3 Horáček Michal 1:21.50
4 Leideck, Karsten 1:22.45
5 Tihon Michal 1:25.23
6 Caics, Gatis 1:26.25
(23 dalībnieki)
Karte šeit ->>
Kopvērtējums:
1. Oyvind Stokseth / Halden SK / 47.39(6) / 86.59(4) / 78.02(1) / 212.40
2. Horáček Michal / Slavia Liberec Orien / 44.30(2) / 86.51(3) / 81.50(3) / 213.11
3. Procházka Jan / SK Praga / 44.56(3) / 89.10(10) / 79.23(2) / 213.29
4. Škoda Jakub / Slavia Liberec Orien / 45.01(4) / 87.30(5) / 88.26(10) / 220.57
5. Tihon Michal / OK 99 Hradec Králové / 48.20(7) / 89.48(11) / 85.23(5) / 223.31
6. Leideck Karsten / USV TU Dresden / 49.14(10) / 91.39(15) / 82.45(4) / 223.38
7. Caics Gatis / USV TU Dresden / 50.18(14) / 90.45(13) / 86.25(6) / 227.28
(kopā 19 dalībnieki ar ieskaitītu rezultātu visās 3 dienās)
Pilni rezultāti šeit ->>
Pēc etapu starplaiku analīzes biju ļoti patīkami pārsteigts par savu skriešanas ātrumu 3.dienā (praktiski visos etapos, kuros nekļūdījos, laiks ir desmitniekā un pārsvarā arī sešiniekā), žēl ka rupjā kļūda izbojāja tiešām labu rezultātu. Biju gaidījis, ka ātrums ar katru nākamo dienu kritīsies, taču izrādījās tieši otrādāk. Taču jāatzīst, ka pēdējā dienā nestartēja pārliecinoši ātrumā pārākais Tomáš Dlabaja un vispār ir ļoti grūti pateikt, kur šobrīd esmu attiecībā pret savu ātrumu dažus gadus atpakaļ, jo nezinu īsti, cik spēcīgi bija konkurenti. No trešajā dienā startējušajiem vienīgais tiešām zināmais vārds bija Jan Procházka, taču domāju, ka vai nu viņš šos mačus uztvēra kā treniņu, vai arī šobrīd atrodas katastrofāli sliktā formā, citādāk es viņam būtu zaudējis krietni vairāk. Viņu noskrēja arī Oyvind Stokseth no Halden SK, man līdz šim nedzirdēts vārds.
Taču viens nu ir skaidrs, ar minimālu ieguldījumu treniņos, taču piedomājot pie ēšanas un staipīšanās, esmu atkal atgriezies diezgan labā sportiskajā formā. Tagad laiks patrenēties mazliet vairāk, lai pēc tam varētu nedēļu vai divas paņemt brīvāku un būt labākajā formā uz Jukolu. Pagaidām nevienas citas sacensības maijā vai jūnijā neesmu ieplānojis. Būtu patīkami vasarā uzskriet kādās no daudzdienu sacensībām Centrāleiropā, taču neesmu vēl neko konkrēti izlēmis.
Un nedomājiet, ka sports šobrīd būtu uzkāpis atpakaļ mana prioritāšu saraksta augšgalā. Nebūt nē. Prasījās ko uzrakstīt par vecajām labajām uz kādu laiku aizmirstajām sajūtām. Istabu esmu atradis, mēbeles būs jāgādā pašam, kā ies – redzēsim, šonedēļ plānoju pārvākties. Un jau ļoti drīz dodos uz Hamburgu!
See ya! Tschüss!
Apsveicu ar patiešām labiem rezultātiem ! kartes izskatās diezgan feinas + vēl šitādi kāpumi. J.Prochazka visticamāk neskrēja nopietni, protams var jau būt ka kāda traumiņa, bet spriežot vismaz pēc pēdējās dienas POM2011, kur viņu atceros organizatori intervēja, čalis paskriet var visai ātri 15 km distanci ar visai nopietnu kāpumu + daļa distances pa akmeņiem un klintiņām + lietus =1:12:18 not bad, not slow :)
ReplyDelete