Pārsvarā visiem maniem jaunumiem var sekot līdzi Twitter un Facebook, taču uzrakstīšu arī šeit.
Nākamajā nedēļas nogalē pēc Čehijas sacensībām uz piecām dienām paviesojos pie Mārtiņa Luneburgā, tiešām prieks bija atkal satikt bijušos kursabiedrus :) No Drēzdenes centrālās stacijas uz Hamburgas centrālo staciju ērti un ātri, nepilnās 5 stundās aizbraucu, izmantojot "Mitfahrgelegenheit" - tas šeit ir ļoti populārs pārvietošanās veids. Šoferi, kas brauc ar auto no vienas pilsētas uz otru, var attiecīgajā mājas lapā ierakstīt, ka piedāvā brīvas vietas mašīnā. Tad nu braukt gribētājiem atliek tikai sakontaktēties ar šoferiem. Protams, ka par degvielu arī mazliet jāpiemaksā (ap 5 EUR / 100 km), taču tāpat tas sanāk krietni lētāk nekā ar vilcienu vai autobusu. Tā nu vakaru pavadījām Hamburgā un Luneburgā un nākamajā rītā braucām ar vilcieniem uz Brēmeni, lai satiktu Tomu, Olgu un Egonu un apskatītu Brēmenes vecpilsētu. Pārējās dienas tika pavadītas Luneburgā.
Interesants bija mājupceļš, biju nolēmis braukt ar autostopiem, kas Vācijā nemaz nav tik vienkārši. Stopēšana šai zemē vairs nav populāra un atsaucība ir pašvaka, taču stopēšanas stratēģija ir pavisam savādāka nekā Latvijā. Uz mazajiem ceļiem, kas ved ārā no Luneburgas, kopā pavadīju n-ās stundas. Taču tiklīdz tiec uz “autobāņa” (maģistrāles), tā atliek tikai šoferim palūgt, lai, pirms nogriežas no maģistrāles, izlaiž ārā benzīntankā vai arī kādā populārākā pieturvietā šosejas malā un tad jau vairs nav problēmu sarunāt ar citu šoferi vai arī nostopēt kādu. Tātad kopumā viss nemaz tik gludi negāja, taču 11 stundās beigās aizkļuvu no Luneburgas līdz Drēzdenei.
Pārējo laiku vairāk vai mazāk esmu bijis Drēzdenē. Darbā esmu pabeidzis visnotaļ detalizētu bioloģiskās lauksaimniecības tirgus pārskatu par Latviju, kā arī asistējis Ukrainas pārskata tapšanā. Bieži zvanīju uz daudzām kompānijām no dažādām valstīm, lai informētu par lielāko gada pasākumu, ko mēs organizējam – Organic Marketing Forum Varšavā. Nu tas beidzot ir pienācis, vēl tikai pēdējie darbi un tad otrdien dosimies uz Varšavu. Es kopā ar organizācijas vadītāju braukšu ar mašīnu, būšu kā otrais šoferis, lai varam pamainīties, pārējie ar vilcienu. Ceturtdien un piektdien mēs jau braucām uz vienu semināru Polijā, es arī dabūju iemēģināt pastūrēt kādu laiciņu un izrādās, ka pa gandrīz gadu ilgo pauzi auto vadīšanas iemaņas neesmu pazaudējis. Tajā seminārā varēja labi redzēt, kur paliek ES nauda - ekskursija pa alām, lāzeršovs, 4* hotelis ar attiecīgām istabiņām, apkalpošanu, ēdināšanu... tā vietā būtu bijis noderīgāk, piemēram, paviesoties kādā bioloģiskajā saimniecībā. Nākamā trešdiena būs kā sagatavošanās forumam, ceturtdien un piektdien pati izstāde un konference un tad piektdienas vakarā es braukšu ar vilcienu no Varšavas uz Berlīni. Ap sešu stundu ilgajam braucienam vajadzētu noslēgties Berlīnē ap pusnakti, kur arī satikšu Lindseju. Pa nakti paliksim pie viena dāņa, arī Eiropas brīvprātīgais. Nākamajā rītā agri būs jādodas ceļā kopā ar Lindseju uz Vācijas čempionātu orientēšanās sportā vidējā distancē. Pēc tam svētdien arī Vācijas ranga sacensības garajā distancē. Redzēs, kā veiksies, ņemot vērā to, ka gulēt droši vien nākamnedēļ sevišķi daudz nesanāks. Forma it kā iepriekšējos mačos bija laba, taču orientēšanās gan mazliet pieklibo un vidējā distancē tas ir jo īpaši būtiski. Svētdien ar Lindseju braucam uz Drēsdeni un pirmdien viņš dodas tālāk ceļā savos lielajos meklējumos. Tādi lūk man tuvākie plāni.
Vēl man ir uzticēta atbildība semināra par bioloģiskā piena un gaļas pārstrādi gatavošanā, kas notiks oktobrī Drēzdenē un būs jāorganizē krievu valodā.
Vēl varu palielīties, ka tagad esmu Saksijas čempions. :) Pagājušo sestdien uzvarēju sprinta distancē, kur patiesībā summēja laikus divās sprinta distancēs. Ar skriešanas ātrumu tiešām biju apmierināts, pirmajā distancē pat pamanījos atstāt 1min (!) kļūdās, taču distance pārsvarā gāja pa mežu un tur kļūdījās arī visi galvenie konkurenti. Bija prieks apskriet pāris čaļus, kuriem martā ātrumā zaudēju līdz pat 1min/km.
Ballīšu un pārvākšanās + mēbeļu pārvešanas dēļ dažreiz sanāk izlaist treniņus, tā kā gatavošanās plāns Jukolai netiek izpildīts par 100% un šonedēļ, piemēram, sanāca tikai 3 treniņi, taču divi no tiem uz divām stundām ar intensīvu skriešanu augšup kalnos. Pārsvarā strādāju pie kalnā skriešanas, ātruma un soļa stiepšanas, lēno treniņu palicis ļoti maz. Apjoms gan, kā jau minēju, sanāk mazāks nekā bija cerēts. Šobrīd pēc pāris smagiem treniņiem atkal jūtos mazliet saguris, taču ceru drīz atgūties. Pēdējais brīdis vēl piestrādāt pie ātruma un tad jau pēc četrām nedēļām Jukola būs klāt.
Kā jau minēju, esmu pārvācies uz jaunu istabu. Kopumā ļoti pozitīvi – forši mājas biedri, visi vācieši, šad tad ejam kaut kur kopā arī ārpus mājas. Istaba maza, taču smuka, tīri labi izremontēta. Viegli negāja, taču izdevās atrast un (ne bez citu palīdzības) attransportēt mājās mēbeles - milzīgu drēbju skapi, četrus plauktus un gultu ar matraci. Pārējais jau sīkumi, šo to nopirku arī IKEA vakar. Labi tas, ka visus istabas iekārtošanas izdevumus apmaksās mana organizācija. Nācās ieguldīt padaudz laika, taču rezultāts ir patīkams, jo man patīk istabas dizains un mēbeles, viss labi iet kopā. Šī vieta ir daudz tuvāk gan darbam (2km), gan Dresdner Heide mežam (1km), gan arī pilsētas bāru un klubu rajonam Neustadt (1km). Arī īre ir krietni lētāka nekā vecajā vietā. Vienīgais negatīvais ir tas, ka dzīvoklis ne vienmēr spīd un laistās. Vairs nedzīvoju kopā ar 2 sievietēm bet gan ar 3 vīriešiem… trauki tiek mazgāti neregulāri, par pārējo labāk nerakstīšu.
Par to tīrību vispār esmu pārsteigts, līdzīgi stāsti ir arī par citiem dzīvokļiem dzirdēti - no vāciešiem to nebiju gaidījis. Arī iepriekšējā dzīvoklī pat sievietes reizēm atstāja pilnu izlietni ar traukiem uz nākamo dienu, taču tur mums bija tīrīšanas grafiks un reizi nedēļā kāds no mums tīrīja visu dzīvokli, tā ka kopumā bija okay.. jaunajā vietā gan pagaidām grafiks īsti nestrādā.
Attiecībā uz tālākiem plāniem, 16.jūnija vakarā ielidoju Rīgā ar AirBaltic, lai 17.jūnijā lidotu tālāk uz Helsinkiem (savienojošo reisu biļetes ar pārsēšanos Rīgā ir lētākas nekā tiešie lidojumi uz Rīgu!). Vēlētos uzslavēt šo AirBaltic stratēģiju – nemelojot, esmu dzirdējis no teju 10 cilvēkiem par lidošanu ar AirBaltic ar pārsēšanos Rīgā – visbiežāk tā lido krievi, bet arī somi, lietuvieši, igauņi, Vidusāzijas un Kaukaza tautas… gandrīz jebkurš, kurš dodas austrumu virzienā! Rīgai tas nes ne mazums tūristu. Tas gan arī nozīmē, ka lētas biļetes atpakaļceļam neatradu un visticamāk drīz pēc Jāņiem braukšu uz Drēzdeni ar autostopiem, plānojas kā divu dienu brauciens ar nakšņošanu Varšavā. Arī augusta sākumā būšu Latvijā, bet par to detaļas vēl nav līdz galam skaidras. Visticamāk arī dzimšanas dienu atzīmēšu Latvijā :)
Vispār laiks vienkārši lido, neticas, ka jau četrus mēnešus esmu Drēzdenē. Gribētos, lai šis gads tik ātri nepaskrien, jo man nekad līdz šim nav bijusi tāda dzīve - bez nekāda satraukuma un tik daudz brīvā laika. Viss, ko vairāk vai mazāk palaidu garām studiju gados, kad katru dienu no rīta līdz vakaram skraidīju apkārt ar papīriem, plānotājs bija pilns ar uzdevumiem. Tagad plānotāju vispār vairs neizmantoju.
P.S. Apsveicu Latvijas vīru otro stafešu komandu ar lielisko sniegumu šodien Baltijas čempionātā! Man tiešām prieks!
No comments:
Post a Comment