Tātad:
1) vakar beidzot ievācos savā istabā, jo polis aizbrauca atpakaļ mājās un atbrīvojās istaba. Ievācās iekšā viena vāciete, savukārt tā otra, kas te jau dzīvoja, pēc kādas nedēļas brauks ERASMUSā uz Poliju. Starp citu, adrese šeit ir Großenhainer Straße 69, 01127 Dresden, Deutschland, taču šobrīd man pašam vēl nav personiskās pasta kastītes, kas nozīmē, ka jebkurš sūtījums tiktu nosūtīts sūtītājam atpakaļ;
2) no šodienas manā Sony Ericsson vairs nestāv LMT karte, bet gan O2 priekšapmaksas karte "Fonic" un jaunais numurs ir 0049 (0)17638826616
3) šodien beidzot atvēru bankas kontu
4) no vakardienas esmu sācis apmeklēt vācu valodas kursus. Turpmāk tie būs otrdienu un ceturtdienu vakaros
5) pagājušo nedēļ paviesojos attiecīgajā institūcijā, lai piereģistrētos kā patstāvīgs Drēsdenes iedzīvotājs
6) jau labu laiku sarakstos ar viena vietējā orientēšanās kluba pārstāvi (Drēsdenē kopā ir četri klubi, tā ka ir pat izvēle). Drēsdene viennozīmīgi esot labākā vieta priekš orientēšanās Vācijā. Treniņu ziņā gan esmu atlaidis, jo skrējis pēdējo 12 dienu laikā esmu tikai divreiz. Toties vidēji dienā kājām nostaigāju stundu-pusotru (35min pastaiga vienā virzienā no mājām uz darbu katru dienu), tā ka visu dienu nenosēžu, tik traki nav. Pagaidām no sportiskām aktivitātēm attur no jaunajām kurpēm uzberztā tulzna, kas jau 10 dienas kā nav sadzijusi, jo kā nekā katru dienu jāstaigā - ja ne ar tām pašām kurpēm, tad ar zābakiem gan. Skriet ar ievalkātajiem un mīkstajiem NewBalance nav tik traki. No zāles treniņiem gan izvairos, kāja jāsadziedē, neesmu vēl iesaistījies OS kluba treniņos, jo tie pa ziemu pārsvarā notiek zālē. Katru trešdienu ir nakts orientēšanās un brīvdienās viņi nereti brauc slēpot - tepat netālu, ap 100km attālumā, esot kalni un sniegs, pats gan savām acīm vēl neesmu pārliecinājies, taču plānoju nākamajā nedēļas nogalē beidzot izbraukt ārpus pilsētas. Šobrīd neliela nožēla, ka man līdzi nav ne Silva lampas priekš nakts-O, nedz arī slēpošanas inventāra. Ja to otro autobusā būtu bijis pagrūti atvest, tad pirmo gan varēja.
Darbā, ja neskaita šādus tādus sīkākus darbiņus, pamatā šobrīd ir divi pienākumi: pievienoju kontaktus mūsu datubāzē no dažādām ar bioloģisko lauksaimniecību saistītām personām / uzņēmumiem / organizācijām un palīdzu sagatavot informāciju par Latviju priekš projekta, kura ietvaros jāievāc informācija par situāciju bioloģiskās lauksaimniecības jomā 14 Austrum- un Centrāl-Eiropas valstīs. Jāsaka, ka viss rit ļoti mierīgi un patīkami, nekāda stresa vai steigas, samērā brīvs grafiks. Normāls darba laiks praktiski sanāk aptuveni no 9:00 līdz 17:00 (oficiāli it kā līdz 18:00, taču ne man, jo esmu kā brīvprātīgais un man teorētiski paredzēta 7 stundu darba diena), taču uz to neviens tik strikti neskatās un arī neievēro tik stingri - līdz 9:15 parasti visi ierodas un tad citreiz pabeidz ātrāk, citreiz atkal paliek ilgāk, ja ir daudz ko darīt. Vispār vācieši asociējas ar punktualitāti, stingrību, noteiktību, organizētību un precizitāti, taču to tik uzskatāmi never ievērot mūsu birojā, vismaz ne šobrīd. Tas ir manāms vienīgi darbinieku sapulcē, kas norisinās katru otro otrdienu. Redzēs kā būs tad, kad svarīgākie projekti tuvosies, varbūt kļūs saspringtāk. Priecē katru dienu kopējās pusdienas, kuras parasti ēdam biroja pārrunu / konferenču telpā, kas atrodas turpat blakus virtuvei un tās pagatavo kāds no darbiniekiem. Dažreiz arī dodamies pusdienās kur ārpus biroja. Pusdienas sanāk tāds patīkams socializēšanās pasākums.
Ārpus biroja padaudz laika aizņem pastaiga no un uz mājām, kā arī nereti kaut kur jāiegriežas pa ceļam - gana daudz lietas bijušas kārtojamas, skat. punktus 2-5 :) No socializēšanās pasākumiem esmu divreiz ticies ar cilvēkiem no CouchSurfing - vienreiz bārā un otrreiz klubā. Klubā gan bija dīvaini, vācieši pārsvarā dzer un stāv / sēž malā, gandrīz neviens nedejo. Vakaru pārsvarā "izvilka" ERASMUS apmaiņas studenti. Klubu gan aizklapēja ciet jau neilgi pēc diviem. Mājās gan viegli nokļūt, jo tramvaji kursē līdz pat trijiem naktī. Arī mājās ir bijušas pāris nelielas ballītes (arī dzimšanas diena vācietei, taču to atzīmējām visnotaļ mierīgi) un arī pa kāršu un filmu vakaram. Ar poli un dažiem viņa draugiem paspējām izstaigāt populārākos tūrisma objektus pilsētas centrā un ievērtēt Higiēnas muzeju, kebabu restorānu (šo noteikti ieteikšu viesiem) un kafejnīcu.
Tā kā man te iet visnotaļ labi, nesūdzos. Priecē, ka brīvā laika būs diezgan daudz un arī iespējas to aizpildīt visai plašas.
Tschüss!
1) vakar beidzot ievācos savā istabā, jo polis aizbrauca atpakaļ mājās un atbrīvojās istaba. Ievācās iekšā viena vāciete, savukārt tā otra, kas te jau dzīvoja, pēc kādas nedēļas brauks ERASMUSā uz Poliju. Starp citu, adrese šeit ir Großenhainer Straße 69, 01127 Dresden, Deutschland, taču šobrīd man pašam vēl nav personiskās pasta kastītes, kas nozīmē, ka jebkurš sūtījums tiktu nosūtīts sūtītājam atpakaļ;
2) no šodienas manā Sony Ericsson vairs nestāv LMT karte, bet gan O2 priekšapmaksas karte "Fonic" un jaunais numurs ir 0049 (0)17638826616
3) šodien beidzot atvēru bankas kontu
4) no vakardienas esmu sācis apmeklēt vācu valodas kursus. Turpmāk tie būs otrdienu un ceturtdienu vakaros
5) pagājušo nedēļ paviesojos attiecīgajā institūcijā, lai piereģistrētos kā patstāvīgs Drēsdenes iedzīvotājs
6) jau labu laiku sarakstos ar viena vietējā orientēšanās kluba pārstāvi (Drēsdenē kopā ir četri klubi, tā ka ir pat izvēle). Drēsdene viennozīmīgi esot labākā vieta priekš orientēšanās Vācijā. Treniņu ziņā gan esmu atlaidis, jo skrējis pēdējo 12 dienu laikā esmu tikai divreiz. Toties vidēji dienā kājām nostaigāju stundu-pusotru (35min pastaiga vienā virzienā no mājām uz darbu katru dienu), tā ka visu dienu nenosēžu, tik traki nav. Pagaidām no sportiskām aktivitātēm attur no jaunajām kurpēm uzberztā tulzna, kas jau 10 dienas kā nav sadzijusi, jo kā nekā katru dienu jāstaigā - ja ne ar tām pašām kurpēm, tad ar zābakiem gan. Skriet ar ievalkātajiem un mīkstajiem NewBalance nav tik traki. No zāles treniņiem gan izvairos, kāja jāsadziedē, neesmu vēl iesaistījies OS kluba treniņos, jo tie pa ziemu pārsvarā notiek zālē. Katru trešdienu ir nakts orientēšanās un brīvdienās viņi nereti brauc slēpot - tepat netālu, ap 100km attālumā, esot kalni un sniegs, pats gan savām acīm vēl neesmu pārliecinājies, taču plānoju nākamajā nedēļas nogalē beidzot izbraukt ārpus pilsētas. Šobrīd neliela nožēla, ka man līdzi nav ne Silva lampas priekš nakts-O, nedz arī slēpošanas inventāra. Ja to otro autobusā būtu bijis pagrūti atvest, tad pirmo gan varēja.
Darbā, ja neskaita šādus tādus sīkākus darbiņus, pamatā šobrīd ir divi pienākumi: pievienoju kontaktus mūsu datubāzē no dažādām ar bioloģisko lauksaimniecību saistītām personām / uzņēmumiem / organizācijām un palīdzu sagatavot informāciju par Latviju priekš projekta, kura ietvaros jāievāc informācija par situāciju bioloģiskās lauksaimniecības jomā 14 Austrum- un Centrāl-Eiropas valstīs. Jāsaka, ka viss rit ļoti mierīgi un patīkami, nekāda stresa vai steigas, samērā brīvs grafiks. Normāls darba laiks praktiski sanāk aptuveni no 9:00 līdz 17:00 (oficiāli it kā līdz 18:00, taču ne man, jo esmu kā brīvprātīgais un man teorētiski paredzēta 7 stundu darba diena), taču uz to neviens tik strikti neskatās un arī neievēro tik stingri - līdz 9:15 parasti visi ierodas un tad citreiz pabeidz ātrāk, citreiz atkal paliek ilgāk, ja ir daudz ko darīt. Vispār vācieši asociējas ar punktualitāti, stingrību, noteiktību, organizētību un precizitāti, taču to tik uzskatāmi never ievērot mūsu birojā, vismaz ne šobrīd. Tas ir manāms vienīgi darbinieku sapulcē, kas norisinās katru otro otrdienu. Redzēs kā būs tad, kad svarīgākie projekti tuvosies, varbūt kļūs saspringtāk. Priecē katru dienu kopējās pusdienas, kuras parasti ēdam biroja pārrunu / konferenču telpā, kas atrodas turpat blakus virtuvei un tās pagatavo kāds no darbiniekiem. Dažreiz arī dodamies pusdienās kur ārpus biroja. Pusdienas sanāk tāds patīkams socializēšanās pasākums.
Ārpus biroja padaudz laika aizņem pastaiga no un uz mājām, kā arī nereti kaut kur jāiegriežas pa ceļam - gana daudz lietas bijušas kārtojamas, skat. punktus 2-5 :) No socializēšanās pasākumiem esmu divreiz ticies ar cilvēkiem no CouchSurfing - vienreiz bārā un otrreiz klubā. Klubā gan bija dīvaini, vācieši pārsvarā dzer un stāv / sēž malā, gandrīz neviens nedejo. Vakaru pārsvarā "izvilka" ERASMUS apmaiņas studenti. Klubu gan aizklapēja ciet jau neilgi pēc diviem. Mājās gan viegli nokļūt, jo tramvaji kursē līdz pat trijiem naktī. Arī mājās ir bijušas pāris nelielas ballītes (arī dzimšanas diena vācietei, taču to atzīmējām visnotaļ mierīgi) un arī pa kāršu un filmu vakaram. Ar poli un dažiem viņa draugiem paspējām izstaigāt populārākos tūrisma objektus pilsētas centrā un ievērtēt Higiēnas muzeju, kebabu restorānu (šo noteikti ieteikšu viesiem) un kafejnīcu.
Tā kā man te iet visnotaļ labi, nesūdzos. Priecē, ka brīvā laika būs diezgan daudz un arī iespējas to aizpildīt visai plašas.
Tschüss!
No comments:
Post a Comment