Biofach un citas aktualitātes + neliels fotostāsts

No 15. līdz 18. februārim kopā ar citiem kolēģiem bijām Nurnbergā, kur pārstāvējām EkoConnect pasaules lielākajā bioloģisko produktu izstādē "Biofach".

Kopumā visu četru dienu garumā pasākumu apmeklēja vairāk kā 44 000 cilvēku. Ap 10 milzīgām izstāžu hallēm ar neskaitāmiem stendiem katrā un ap 15 konferenču hallēm. Iespaidīgi un arī motivējoši. Manos uzdevumos pārsvarā ietilpa apmeklēt krievu valodā runājošo tautu stendus - Kaukāza valstis, Ukraina u.c., kā arī Balkānu valstis. Kopumā jāsaka, ka šādi pasākumi ir arī nogurdinoši, visapkārt informācijas pārpilnība un smadzenēm nav atpūtas. Vizītkaršu un informācijas bukletu mapes papildināju pamatīgi. Arī "Biofach" vakaru pasākumi bija visai iespaidīgi masveidības un arī atmosfēras ziņā. Pievienošu pāris bildes:

"Biofach" bankets

Šī raksta autors

Skats vienā no izstāžu hallēm, šajā bildē gan tā pamazāk cilvēku

Viena no daudzajām prezentācijām konferenču telpās

Citādāk man iet labi un patīk Drēsdenē. Otrdienās un ceturtdienās pēc darba ir valodu kursi, trešdienās nakts orientēšanās treniņi, piektdienās basketbols ar vietējiem orientieristiem un nedēļas nogalēs kā nu kuru reizi, sports vai ballītes vai abi. Brīvo laiku pārsvarā cenšos aizpildīt, iepazīstot jaunus cilvēkus. Naktsdzīve gan ir savādāka kā Rīgā vai Londonā. Tas varētu būt saistīts ar vāciešu mentalitāti. Klubos, bāros vai privātajās ballītēs viņi pārsvarā sēž vai stāv, dzer un runā. Lielākā daļa vietējo saka, ka no tuvākajām pilsētām Prāgā un Berlīnē esot savādāk. Protams, ka šo divu (un ne tikai) pilsētu apmeklējums ir arī manos plānos. Domāju vairāk sakontaktēties ar ERASMUS studentiem un no pārējiem EVS brīvprātīgajiem pagaidām arī tikai dažus esmu saticis.
Ielikšu vēl dažas bildes:

Ar CouchSurferiem pārgājienā pa Maissenes apkārtni

Maissene (Meißen), vasarā tā esot otra tūristiem piebāztākā pilsēta Saksijā aiz Drēsdenes
Vēlreiz Meißen
Drēsdenes centrs naktī
Tūrists Drēsdenē :)

Skats no otras kameras

Theaterplatz un fonā Semperoper

Sportošanas iespējas arī šeit ir ļoti labas, domāju, ka tādā amatiera līmenī pagatavošos uz Jukolu. Pagaidām man sanāk vidēji pa kādiem 3 treniņiem nedēļā, bet domāju, ka uz pavasara pusi būs vairāk. Motivē koptreniņi, kas tiek organizēti regulāri un pie reizes ir arī iespēja socializēties. Šonedēļ būs arī divas vietēja mēroga sacensības, trešdien un sestdien.
Te velosipēds ir ļoti populārs pārvietošanās līdzeklis, daudzi min pedāļus. Pat tad, kad vienu rītu termometra stabiņš rādīja -15, no deviņiem kolēģiem seši uz darbu atbrauca ar velo. Nu jau aukstums pāris dienas kā ir mitējies un temperatūra atkal ir ap ierasto nulles atzīmi. Par velosipēdistiem ir arī pienācīgi padomāts, veloceliņi ir gandrīz visur. Vienīgi man nepatīk tas, ka te pārsvarā jābrauc pa ietvi, šur tur traucē gājēji un mazajās sānu ieliņās iekšā / ārā braucošās automašīnas. No šī viedokļa man krietni labāk patika Londonā, kur ar velo drīkstēja braukt tikai un vienīgi pa ielu un daudz kur ielas malā bija aptuveni metru plata josla atvēlēta velosipēdistiem, kā arī pirms katra luksofora, kur dega sarkanais, velosipēdisti izlīkumoja starp stāvošajām automašīnām, pabraukdami tām visām garām, jo tieši pirms luksoforiem bija speciāli velosipēdistiem domāta piecus metrus gara zona visas ielas platumā, kur gaidīt zaļo gaismu. Automašīnu rinda gaidīja aizmugurē. Līdz ar to Londonā pārvietošanās sanāca krietni ātrāka nekā Drēsdenē. Tā kā Londonā man arī bija iegādāts "pilsētas" divritenis, viegls svarā un ar lieliem ratiem un šaurām riepām, tad savus 12km no mājas līdz darbam vidēji veicu aptuveni 30-32 minūtēs ar visiem luksoforiem un sarkanajām gaismām. Šeit Drēsdenē gan savus 3.5km līdz birojam braucu teju 15 minūtes. Esmu iegādājies kalnu divriteni ar platām riepām, kas pilsētā ir visai lēns, taču vismaz varēšu arī pa mežu / kalniem pabraukāt. Luksoforos uz zaļo gaismu arī parasti ilgāk jāgaida.