Domāju, ka lielākā daļa no jums zina, ka piektdien no rīta dodos uz Drēsdeni, kur gadu darbošos vienā Eiropas brīvprātīgā darba projektā.
Galvenie uzdevumi būs sadarbības tīklu veidošana un pieredzes apmaiņas veicināšana bioloģiskās lauksaimniecības jomā starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Vācu valodu pagaidām nezinu, būs lieliska iespēja iemācīties. Birojā komunikācija notiks angliski.
Vakar biju savas nosūtītājorganizācijas "Eiropas Kustība Latvijā" rīkotajās pirms aizbraukšanas apmācībās. Un pat nebiju gaidījis, ka pieeja būs tik nopietna un profesionāla un ka tur uzzināšu tik daudz noderīgas lietas un smelšos tādu iedvesmu! Uz brīdi kur novārtā pamestā motivācija tagad ir atgriezusies ar uzviju.
Nu jau vairāk kā mēnesi esmu pavadījis Rīgā, atpūties kā nekad. Prieks satikt visus draugus, daudzās ballītes... patīkami :) Kopumā ļoti pozitīvas emocijas uz kādu laiku atgriezties Rīgā, vecajā vidē un uz mēnesi atkal dzīvot gluži tā kā agrāk, tikai bez nekādiem pienākumiem un saistībām. Taču, protams, nu jau sācis apnikt, jo visiem pārējiem ir darbs, mācības, attiecības un citas lietas, tāpēc nevaru savus draugus satikt tik bieži kā gribētos un sācis kļūt garlaicīgi.
Esmu arī atsācis treniņus, slēpoju pa Mežaparku cik nu iespējams katru dienu, līdz janvāra sākumam varēju saskaitīt vien kādas 3-4 dienas, kad būtu izlaidis treniņu. Taču līdz ar atkušņa sākšanos slēpot vairs tik bieži nesanāk, biju pat vienā skriešanas treniņā pēc četru (!) mēnešu pārtraukuma. Piedalījos divos orientieristu futbola turnīros un vairākos treniņos. Pamazām sāku atgūt fizisko kondīciju. Domāju, ka Drēsdenē noteikti atliks vairāk laika un spēka sportam nekā tas bija Londonā un viennozīmīgi nevēlos izlaist Jukolu un mēģināšu savu atvaļinājumu un arī sportiskās formas augstāko punktu sasniegt uz šo pasākumu.
Esmu arī sācis vairāk spēlēt pokeru un lasīt neskaitāmus rakstus par šo spēli. Nedaudz iedvesmoja arī brāļa nesenais ievērojamais laimests. Ja vien tam izdosies atlicināt pietiekoši daudz laika, labprāt attīstītu sevi kā labāku pokera spēlētāju. Tas gan ir garš ceļš un neskaitāmas lietas, ko apgūt, un, protams, pieredze ir neatsverama vērtība. Taču pelnīt iztiku ar pokeru laba līmeņa spēlētājam ir pilnīgi reāli un zinu ne vienu vien piemēru, tālu nemaz nav jāmeklē. Papildus tam visam man pietrūkst arī kāda sportiski-azartiska izaicinājuma, jo ar orientēšanās sportu jau vairs nopietnā līmenī nenodarbošos un uz Latvijas izlasi vairs nepretendēšu, tas nu ir skaidrs.
Un jā, Ieva, plānoju, ka mans blogs tagad atdzīvosies :) Būs jauni iespaidi, par ko rakstīt. Vēl arī plānoju vienu noslēdzošo apkopojuma rakstu par lietām, kas Londonā mani pārsteidza vai likās savdabīgas, atšķirīgas no ierastā. Pēdējā laikā arvien vairāk arī izmantoju sociālo tīklu "Twitter", atsevišķs logs maniem "tvītiem" ir arī bloga labajā sānā.
Uz drīzu redzēšanos, dārgais lasītāj!
Galvenie uzdevumi būs sadarbības tīklu veidošana un pieredzes apmaiņas veicināšana bioloģiskās lauksaimniecības jomā starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Vācu valodu pagaidām nezinu, būs lieliska iespēja iemācīties. Birojā komunikācija notiks angliski.
Vakar biju savas nosūtītājorganizācijas "Eiropas Kustība Latvijā" rīkotajās pirms aizbraukšanas apmācībās. Un pat nebiju gaidījis, ka pieeja būs tik nopietna un profesionāla un ka tur uzzināšu tik daudz noderīgas lietas un smelšos tādu iedvesmu! Uz brīdi kur novārtā pamestā motivācija tagad ir atgriezusies ar uzviju.
Nu jau vairāk kā mēnesi esmu pavadījis Rīgā, atpūties kā nekad. Prieks satikt visus draugus, daudzās ballītes... patīkami :) Kopumā ļoti pozitīvas emocijas uz kādu laiku atgriezties Rīgā, vecajā vidē un uz mēnesi atkal dzīvot gluži tā kā agrāk, tikai bez nekādiem pienākumiem un saistībām. Taču, protams, nu jau sācis apnikt, jo visiem pārējiem ir darbs, mācības, attiecības un citas lietas, tāpēc nevaru savus draugus satikt tik bieži kā gribētos un sācis kļūt garlaicīgi.
Esmu arī atsācis treniņus, slēpoju pa Mežaparku cik nu iespējams katru dienu, līdz janvāra sākumam varēju saskaitīt vien kādas 3-4 dienas, kad būtu izlaidis treniņu. Taču līdz ar atkušņa sākšanos slēpot vairs tik bieži nesanāk, biju pat vienā skriešanas treniņā pēc četru (!) mēnešu pārtraukuma. Piedalījos divos orientieristu futbola turnīros un vairākos treniņos. Pamazām sāku atgūt fizisko kondīciju. Domāju, ka Drēsdenē noteikti atliks vairāk laika un spēka sportam nekā tas bija Londonā un viennozīmīgi nevēlos izlaist Jukolu un mēģināšu savu atvaļinājumu un arī sportiskās formas augstāko punktu sasniegt uz šo pasākumu.
Esmu arī sācis vairāk spēlēt pokeru un lasīt neskaitāmus rakstus par šo spēli. Nedaudz iedvesmoja arī brāļa nesenais ievērojamais laimests. Ja vien tam izdosies atlicināt pietiekoši daudz laika, labprāt attīstītu sevi kā labāku pokera spēlētāju. Tas gan ir garš ceļš un neskaitāmas lietas, ko apgūt, un, protams, pieredze ir neatsverama vērtība. Taču pelnīt iztiku ar pokeru laba līmeņa spēlētājam ir pilnīgi reāli un zinu ne vienu vien piemēru, tālu nemaz nav jāmeklē. Papildus tam visam man pietrūkst arī kāda sportiski-azartiska izaicinājuma, jo ar orientēšanās sportu jau vairs nopietnā līmenī nenodarbošos un uz Latvijas izlasi vairs nepretendēšu, tas nu ir skaidrs.
Un jā, Ieva, plānoju, ka mans blogs tagad atdzīvosies :) Būs jauni iespaidi, par ko rakstīt. Vēl arī plānoju vienu noslēdzošo apkopojuma rakstu par lietām, kas Londonā mani pārsteidza vai likās savdabīgas, atšķirīgas no ierastā. Pēdējā laikā arvien vairāk arī izmantoju sociālo tīklu "Twitter", atsevišķs logs maniem "tvītiem" ir arī bloga labajā sānā.
Uz drīzu redzēšanos, dārgais lasītāj!
No comments:
Post a Comment