Šodien apskatīju māju un istabu un rīt pārvācos uz vienvietīgu istabu. Tas ir Canning Town, arī Londonas austrumi, kādus 4 km uz dienvidiem no manas pašreizējās dzīvesvietas. Par dzīvošanu nedēļā maksāšu 65 mārciņas līdzšinējo 50 vietā. Tā kā mājas īpašnieks ir tas pats, tad ar depozītu un pārējām formalitātēm mazāk problēmu. Dzīvošu nelielā istabā ar TV un ledusskapi, viena vannas istaba un viena tualete uz visu māju, reizi nedēļā kāds/-a nāks tīrīt māju, kopumā māja izskatās daudz tīrāka un arī cilvēku mazāk. Mazliet švakāk būs ar transporta pieejamību, jo līdz šim dzīvoju tuvu pie liela transporta "mezgla", taču savādāk rajons izskatās samērā patīkams, klusāks un mierīgāks par Stratfordu. Dzīvosim - redzēsim.
24 Sept 2010
22 Sept 2010
Gaidīšana...
Pirmdien man bija Skype intervija ar AIESEC Latvia. Atbildi solījās dot uz nākamās nedēļas beigu pusi. Tiešām ceru, ka tā būs pozitīva un ka pēc tam izdosies atrast arī man interesējošu internship!
Nu jau kādu nedēļu savā divvietīgajā istabā esmu viens pats (rumānis aizvācās prom), taču negribu sagaidīt, kad mājas saimnieks istabā ieliks vēl kādu. Vairs negribu dalīt istabu, kaut vai sanāk dārgāk, taču esmu sācis meklēt savu, šodien plānoju aizbraukt paskatīties vienu istabu.
Bārā pagaidām iet ok, interesanti vismaz iemācīties ko jaunu, visādi kokteiļi utt. Taču man nepatīk, ka bieži vien jāstrādā agri no rīta (tas nav īsti bārs šī vārda klasiskajā izpratnē - atvērts no 7:00 un pasniedz arī brokastis). Nav īsti sanācis par to parunāt ar mūžīgi aizņemto menedžeri, kurš ļoti reti kad ir uz vietas. Arī stundas pagaidām diezgan maz, ap 35 nedēļā, taču tā jau parasti visur ir iesākumā. Interesanti tas, ka kopā esam vairāk kā 30 darbinieki, arī angļu daudz, daudz studentu, kuri tur strādā part-time. Daudz arī poļu, ir brazīliete, meitene no Peru, no Hondurasas, nigērietis, jamaikietis, slovāks, francūzis utt., tā ka kompānija raiba. Bija arī viena latviete, kurai šodien pēdējā diena šajā bārā. Es teiktu, ka tas bārs vairāk pēc restorāna izskatās, vai kaut kas pa vidu. Lejā ir virtuve, kur gatavo ēdienu. Augšā liels bārs, kur gatavojam dzērienus, un plaša telpa ar ļoti daudz galdiņiem. Klients pasūta un maksā pie bāra, līdz ar to dzeramnaudu mums praktiski nav, pie galdiņiem pasūtījumus nepieņemam. Dzērienus klients savāc no galda, taču ēdienus mēs aiznesam uz galdiņu, kad ir gatavi. Kopumā jau nekas diži labāks par kafejnīcu nav, taču vismaz ir savādāk, šobrīd gaidu atbildi no AIESEC un tad jau redzēs, ko tālāk. Ja tā būs pozitīva, tad droši vien nemaz nesākšu meklēt labāku darbu šeit Londonā.
Nu jau kādu nedēļu savā divvietīgajā istabā esmu viens pats (rumānis aizvācās prom), taču negribu sagaidīt, kad mājas saimnieks istabā ieliks vēl kādu. Vairs negribu dalīt istabu, kaut vai sanāk dārgāk, taču esmu sācis meklēt savu, šodien plānoju aizbraukt paskatīties vienu istabu.
Bārā pagaidām iet ok, interesanti vismaz iemācīties ko jaunu, visādi kokteiļi utt. Taču man nepatīk, ka bieži vien jāstrādā agri no rīta (tas nav īsti bārs šī vārda klasiskajā izpratnē - atvērts no 7:00 un pasniedz arī brokastis). Nav īsti sanācis par to parunāt ar mūžīgi aizņemto menedžeri, kurš ļoti reti kad ir uz vietas. Arī stundas pagaidām diezgan maz, ap 35 nedēļā, taču tā jau parasti visur ir iesākumā. Interesanti tas, ka kopā esam vairāk kā 30 darbinieki, arī angļu daudz, daudz studentu, kuri tur strādā part-time. Daudz arī poļu, ir brazīliete, meitene no Peru, no Hondurasas, nigērietis, jamaikietis, slovāks, francūzis utt., tā ka kompānija raiba. Bija arī viena latviete, kurai šodien pēdējā diena šajā bārā. Es teiktu, ka tas bārs vairāk pēc restorāna izskatās, vai kaut kas pa vidu. Lejā ir virtuve, kur gatavo ēdienu. Augšā liels bārs, kur gatavojam dzērienus, un plaša telpa ar ļoti daudz galdiņiem. Klients pasūta un maksā pie bāra, līdz ar to dzeramnaudu mums praktiski nav, pie galdiņiem pasūtījumus nepieņemam. Dzērienus klients savāc no galda, taču ēdienus mēs aiznesam uz galdiņu, kad ir gatavi. Kopumā jau nekas diži labāks par kafejnīcu nav, taču vismaz ir savādāk, šobrīd gaidu atbildi no AIESEC un tad jau redzēs, ko tālāk. Ja tā būs pozitīva, tad droši vien nemaz nesākšu meklēt labāku darbu šeit Londonā.
15 Sept 2010
EVS projekta telefonintervija
Diezgan pagarā sarunā man pastāstīja diezgan daudz ko par projektu, uzdeva dažādus jautājumus un solīja sakontaktēties ar cilvēkiem, kurus esmu norādījis atsauksmēs un tad dot galējo atbildi tuvāko nedēļu laikā. Taču, domājams, svarīgākā intervija būs pirmdien ar AIESEC.
Vakar intereses pēc apstaigāju pāris bankas, taču atbildes mani nepārsteidza, studiju kredītu te neviens tik viegli nedos. Droši vien universitātes plānus atlikšu vēlākam laikam.
Vakar mans istabas biedrs rumānis kopā ar savu māsu, kura kādu nedēļu palika pie mums, izvācās ārā un pārvācās dzīvot tuvāk savai darba vietai. Šobrīd istaba uz kādu laiku ir mana :)
Vakar intereses pēc apstaigāju pāris bankas, taču atbildes mani nepārsteidza, studiju kredītu te neviens tik viegli nedos. Droši vien universitātes plānus atlikšu vēlākam laikam.
Vakar mans istabas biedrs rumānis kopā ar savu māsu, kura kādu nedēļu palika pie mums, izvācās ārā un pārvācās dzīvot tuvāk savai darba vietai. Šobrīd istaba uz kādu laiku ir mana :)
13 Sept 2010
Būs pat izvēle!?
Šobrīd ir trīs samērā sakarīgi varianti.
Trešdien man būs telefonintervija ar Norvēģijas EVS projektu un nākamo pirmdien Skype online intervija ar AIESEC Latvia. Šķiet, ka AIESEC būtu prātīgāka izvēle, taču padzīvot Norvēģijā un iemācīties vietējo valodu arī nebūtu ne vainas.
Nesen kā saņēmu e-pastu no Cranfield University. Pat nebiju gaidījis - viņi pieņēma mani uz maģistratūru. Kurss saucas Offshore Renewable Energy un tas sākas oktobrī, taču šobrīd īsti nevaru to atļauties (tuvu pie 5 000 GBP) un laikam nāksies atteikt, ja vien neizrakšu kādas finansēšanas iespējas. Vismaz tagad būs skaidrs viss pieteikšanās process no A līdz Z.
Trešdien man būs telefonintervija ar Norvēģijas EVS projektu un nākamo pirmdien Skype online intervija ar AIESEC Latvia. Šķiet, ka AIESEC būtu prātīgāka izvēle, taču padzīvot Norvēģijā un iemācīties vietējo valodu arī nebūtu ne vainas.
Nesen kā saņēmu e-pastu no Cranfield University. Pat nebiju gaidījis - viņi pieņēma mani uz maģistratūru. Kurss saucas Offshore Renewable Energy un tas sākas oktobrī, taču šobrīd īsti nevaru to atļauties (tuvu pie 5 000 GBP) un laikam nāksies atteikt, ja vien neizrakšu kādas finansēšanas iespējas. Vismaz tagad būs skaidrs viss pieteikšanās process no A līdz Z.
9 Sept 2010
31 Aug 2010
Subscribe to:
Posts (Atom)
