Par darba meklējumiem un intervijām

Jauna darba meklējumi aizsākās augusta vidū.

Ceļā uz labāku nākotni

Mazliet par to, kā esmu pavadījis šo laiku.

Bye-bye Caffe Nero

Vakar bija pēdējā darba diena. Sovakar atvadu ballite ar parejiem esosajiem un bijusajiem darbiniekiem. Tāda interesanta sajūta. Prieksā lielais nezināmais. Pagaidām roku seit: http://ec.europa.eu/youth/evs/aod/hei_en.cfm, EVS (European Volunteering Service).

Tomer vel viena nedela

Area manager man prasija, vai varu palikt veel vienu nedelu Nero. Piekritu. Iemesls: dators. Nav jegas aiziet prom no darba, kamer man nav kompja un nevaru darit to, ko esmu ieplanojis.

Pedejas dienas Nero un paris kaitinosi sikumi, kas mani neaptures

Savu kompi nevaru ieslegt un aizvakar biju aizvedis pie viena tautiesa, kurs remonte datorus. Bija forss velo izbrauciens uz otru Londonas galu. Tur netalu plava pat zirgi ganijas! Varetu buut, ka video karte nosvilusi, tacu nav veel isti skaidrs, sestdien vins jauks ara pa detalam un skatisies sikak. Sliktakaja gadijuma varbut naksies nopirkt jaunu vietaa, jo nevaru atlauties parak ilgi palikt bez kompja un gaidit, kamer vecais tiks sataisits, jo kaa neka mani turpmakie plani vairak vai mazak saistas ar raksanos pa i-netu (skat. ieprieksejo rakstu). Tagad atkal rakstu no istabas biedra kompja.
3dienas vakara bija mans pedejais Caffe Nero party kluba netalu no Piccadilly Circus. Normali izdejojamies un pacilojam. Musu komanda tagad ir viena cehiete, kas katru vasaru studiju brivlaika brauc uz Londonu stradat, un viena francuziete, kura ari septembri turpinas macibas. Un mana vieta no nakamas nedelas, skiet, buus viens ridzinieks.
Vakar braucot uz darbu velo parplisa gan riepa, gan kamera. Nacas velo atstat un turpinat celu ar metro un tad vakara atpakalcela savacu. Riepa jau bija parak lisa, nolietota. Skiet tur nemaz nekas neieduras. Taa gan man pirmo reizi gadas. Parasti saduru, ieraujot kamera kadu naglu vai stikla lausku.
Beidzot vienu dienu sanaca ari pasauloties :) Citadak tikai klausos un klausos par karstumu Latvijaa.

Svetdien buus mana pedeja darba diena Nero

Piektdien pateicu, ka peec 9 dienam eju prom. Mazliet apnicis, maksa maz, ir ari citi iemesli, par to visu varbut velak uzrakstisu. Katra zinja nav jegas sadi turpinat. Jaunu darbu pagaidam veel nemekleju. Plans ir rakties pa internetu un meklet ar savu izglitibu, savu specialitati saistitu darbu / projektu, kaut vai kaa brivpratigajam, vienalga; kura pasaules mala, tacu galvenais, lai iegutu vertigu pieredzi, kaut ko saistiba ar vides zinatni vai alternativo energiju.

Atgriešanās Londonā

Vakar vakarā pēc visai nogurdinoša ceļa atgriezos atpakaļ Londonā: ar Ryanair no Rīgas uz Stokholmu un tālāk ar reisu divas stundas vēlāk no Stokholmas uz Londonu-Gatviku, tad ar autobusu uz Londonas centru un ar metro uz Stratfordu. Jūtu alerģiju (siena drudzi) daudz spēcīgāk nekā jebkad iepriekš. Vakar jutos tā kā būtu slims un šodien arī smagi. Teju trīs dienas, Jāņus svinot, biju uzturējies dabā (laukos / dārzā) un saelpojies baigi daudz augu putekšņu.
Ir dažas izmaiņas: no mūsu mājas aizgājusi francūziete un ievākušies divi rumāņi. Internets ir atkal pievilkts, ar to problēmu nav. Darbā šobrīd esam tikai seši cilvēki, taču tagad, vasarā, kafejnīca nav tik aizņemta (nenāk tik daudz cilvēku) kā pa ziemu. Pārsvarā visi pērk "Iced drinks". Karstums. Londonā ap +25 un pat vairāk, taču Latvijā visas dienas man bija pavēss laiks. Neierasti.