Kā tad man te vispār pēdējā laikā iet? Oktobris, novembris un decembris līdz Ziemassvētkiem pavadīts kā vienā lielā skrējienā bez apstājas - darbā, valodas kursos un brīvais laiks katru otro vakaru vai pat biežāk Erasmus studentu kompānijā - domāju, ka tur komentāri būtu lieki. Kopš Ziemassvētkiem, kad arī lielākā daļa paziņu devās prom no Drēzdenes, ir iestājies tāds relatīvs miera periods, varēju kārtīgi atpūsties un izgulēties. Esmu mazliet "nomierinājies" un brīvo laiku mazliet vairāk investēju nākotnē nekā izklaidē. Diezgan pamatīgi kalu plānus, ko darīt no janvāra beigām, taču tomēr mani pārsteidza bosa piedāvājums vēl līdz maija beigām palikt šībrīža darba vietā (maija vidū Varšavā organizējam ikgadēju bioproduktu izstādi+konferenci). Darba netrūkst, ir tiešām daudz ko darīt un arī visai interesanti, esmu iesaistīts vairākos projektos un daudz ko arī varu mācīties. 25.janvārī beigsies mans brīvprātīgā/praktikanta līgums un tad jau būs nopietnāk, arī prasības un atbildība pieaugs. Nu jau varu pa kādam e-pastam uzrakstīt vāciski un jūtu, ka arī krievu valoda uzlabojas.
Pēc 2 mēnešiem ar 2-3 treniņiem nedēļā (tikai nedēļas nogalēs) kopš Ziemassvētkiem esmu arī atsācis vairāk sportot; vecā gada beigās pat skrēju katru dienu. Jauno Gadu sagaidīju sen nesatikto vācu orientieristu sabiedrībā (vispār vācieši uz ielām visās malās spridzināja un šāva kā traki cauru nakti), bet pēdējās 2 nedēļas mēs jau redzamies biežāk un ik pa laikam trenējamies kopā. 1.janvāra treniņā 19km kopskrējiens pa 4:46min/km nemaz ne tik līdzenā apvidū lika saprast, ka formu esmu pazaudējis, tomēr galīgs sausiņš arī neesmu palicis, vidējais pulss 151. Pēc tam gan sekoja 10 dienas ar tikai 1 vai 2 treniņiem, taču pagājušajā nedēļas nogalē bijām nelielā treniņnometnē Altenbergā. Tā man šoziem bija nu jau trešā reize Altenbergā - pirmā reize bija pērnā gada beigās (dabūju kārtīgi izslēpoties, biatlona aplis tiešām bija pasmags) un otrā reize nedēļu atpakaļ, kad iefanojām par Latvijas bobslejistiem. Altenberga ir tikai ~40km no Drēzdenes, taču 800m v.j.l., līdz ar to sniega tur netrūkst, kamēr Drēzdene ir pelēka un līst teju katru dienu. Tātad pagājušo piektdien bija mierīgs vakara slēpojiens Altenbergā, sestdien Čehijā piedalījāmies 6 stundu rogainingā (par to būs atsevišķs raksts) un svētdien bija visai interesanta slēpju orientēšanās treniņdistance ar pamatīgiem kāpumiem un sērsnu uz laukiem, tā ka daudz kur varēja laist pa taisno, man patika. Brīvajā laikā paralēli arī esmu sācis uzlabot savas pokera spēlētāja prasmes. Brāļa panākumi iedvesmo un pašam tā spēle aizrauj un ir vēlme mācīties un attīstīties. Pagaidām bez mērķa, vienkārši tāpēc, ka patīk.
P.S. Vai kāds nevēlas atbraukt ciemos uz Drēzdeni, kamēr vēl te esmu? Laipni lūgti! Pilsēta un apkārtne tiešām skaista, naktsmājas garantētas.
No comments:
Post a Comment