Kā jau iepriekš minēju, Jukola principā bija mans vienīgais sportiskais mērķis šī gada orientēšanās sezonai. Diemžēl jāatzīst, ka neizdevās būt labākajā sportiskajā formā – ātrums tomēr visu maija mēnesi bija labāks.
Tā kā maijā dažādu iemeslu dēļ nesanāca patrenēties tik daudz, cik vajadzētu, uz jūnija otro pusi sportiskā forma jau sāka iet lejā. Taču galvenais iemesls tam tomēr bija piedalīšanās iepriekšējā rakstā minētajās 24 stundu stafetēs divas nedēļas pirms Jukolas. Biju naivi cerējis, ka paspēšu atjaunoties, taču nekā. Te gan jāpiebilst, ka šī 24h stafete arī mūsu klubam un līdz ar to man bija diezgan svarīgs starts un nekādā ziņā nenožēloju, ka tur piedalījos.
Tā kā maijā dažādu iemeslu dēļ nesanāca patrenēties tik daudz, cik vajadzētu, uz jūnija otro pusi sportiskā forma jau sāka iet lejā. Taču galvenais iemesls tam tomēr bija piedalīšanās iepriekšējā rakstā minētajās 24 stundu stafetēs divas nedēļas pirms Jukolas. Biju naivi cerējis, ka paspēšu atjaunoties, taču nekā. Te gan jāpiebilst, ka šī 24h stafete arī mūsu klubam un līdz ar to man bija diezgan svarīgs starts un nekādā ziņā nenožēloju, ka tur piedalījos.
Pirms Jukolas arī nesanāca pienācīgi izgulēties. Nakti no ceturtdienas uz piektdienu Rīgā ielidoju vēlu un jāceļās bija ļoti agri. Piektdienas-sestdienas nakti diezgan ilgi teltī klausījos, kā lietus līst un no rīta jutos tik aizpampis, ka beigās lielāko daļu sestdienas nogulēju, pašsajūta bija diezgan čābīga. Tikai pašā vakarā izgāju mazliet uzskriet pa tuvējo modeļa karti, lai atgādinātu sev, kā tad īsti ir skriet un orientēties Skandināvijā. Gulēšana pa dienu darīja savu un naktī uz svētdienu tā īsti neaizmigu vispār.
Nebiju sevišķi priecīgs par komandas pozīciju pēc otrā etapa, toties turpmāk jau gāja visumā labāk. Celties augšā gan bija slinkums. Kā pēdējā laikā ierasts, daudz nesildījos, distance tāpat gara. Mežā tiku 204.pozīcijā, sāku patiešām ļoti lēnā tempā, līdz K punktam burtiski tipinot, apskatot distanci un cenšoties kaut kā nebūt salocīt to milzīgo palagu, kas bija manās rokās, tā lai arī leģendas būtu redzamas. Pēdējā laikā esmu sācis pievērst uzmanību KP novietojumam. Mērķis bija sākumā nemaukt pa galvu pa kaklu, bet gan ielasīties kartē un noķert savu „ritmu”, kas arī izdevās, taču splitos labi redzams, ka pirmo pusstundu esmu skrējis tiešām palēni. Koncentrēšanos man arī izdevās noturēt visu distanci un bija tikai viena acīmredzama ~30sec kļūda KP rajonā un vairākas uz 15-20sec. Pašam likās, ka cenšos skriet ātri un arī tempu uz kartes lasīšanas rēķina sevišķi nebremzēju, tā kā pēc finiša biju nepatīkami pārsteigts, ka labākajiem laikiem etapā zaudēju veselu mūžību. Neatradās īsti neviens ar ko kopā paskriet. Uz vienu brīdi bijām kādu 10 cilvēku bariņš, tur arī kopā skrienot pieļāvām pāris kļūdiņas un pareiza bija mana izvēle vairs neuzticēties vagonam un iet savu ceļu. Viņi visi noraka, izņemot vienu diezgan ātru čali, kurš tad arī finišēja kādas 3min pirms manis un arī līdz tam bija mani pa ~4min pieķēris. Taču veicot distanci vēl īsti nenojautu, cik daudz patiesībā esmu zaudējis uz variantu izvēlēm. Gandrīz katrā „āķīgajā” etapā izvēlējos ne tuvu ne to ātrāko variantu un tas viss summā izmaksāja tuvu pie piecām minūtēm. Te nu nācās secināt, ka bija vērts piecelties stundu ātrāk ap kādiem 4:40 un paskatīties ekrānā, kādus variantus izvēlas vadošās komandas, taču tajā brīdī pat negribējās domāt par līšanu ārā no telts un doma par sēdēšanu pie ekrāna uzdzina miegu pati par sevi. Karte ar manis veikto ceļu apskatāma šeit. Ar punktēto atsevišķos etapos esmu iezīmējis, manuprāt, labāko varianta izvēli.
Mērķis, kā jau visus gadus, bija komandas rezultāts pirmajā simtniekā, taču jāatzīst, ka šoreiz tam nebijām īsti gatavi. Komandas sastāvs atgādināja izbijušos olimpiešus ne tuvu ne olimpiskā formā (mūsu komandas sniegums šeit). Arī mans individuālais mērķis bija etapa laiks simtniekā un līdz tam pietrūka mazāk, galu galā man 107. ātrākais laiks 7.etapā. Jāsaka, ka bija interesanti atkal satikt visus vecos cīņu biedrus un izjust īstu sacensību atmosfēru. Un Gvilds, Silds jaunākais un Kalvis taču ir vienkārši monstri!!! Laiks nestāv uz vietas.
Nebiju sevišķi priecīgs par komandas pozīciju pēc otrā etapa, toties turpmāk jau gāja visumā labāk. Celties augšā gan bija slinkums. Kā pēdējā laikā ierasts, daudz nesildījos, distance tāpat gara. Mežā tiku 204.pozīcijā, sāku patiešām ļoti lēnā tempā, līdz K punktam burtiski tipinot, apskatot distanci un cenšoties kaut kā nebūt salocīt to milzīgo palagu, kas bija manās rokās, tā lai arī leģendas būtu redzamas. Pēdējā laikā esmu sācis pievērst uzmanību KP novietojumam. Mērķis bija sākumā nemaukt pa galvu pa kaklu, bet gan ielasīties kartē un noķert savu „ritmu”, kas arī izdevās, taču splitos labi redzams, ka pirmo pusstundu esmu skrējis tiešām palēni. Koncentrēšanos man arī izdevās noturēt visu distanci un bija tikai viena acīmredzama ~30sec kļūda KP rajonā un vairākas uz 15-20sec. Pašam likās, ka cenšos skriet ātri un arī tempu uz kartes lasīšanas rēķina sevišķi nebremzēju, tā kā pēc finiša biju nepatīkami pārsteigts, ka labākajiem laikiem etapā zaudēju veselu mūžību. Neatradās īsti neviens ar ko kopā paskriet. Uz vienu brīdi bijām kādu 10 cilvēku bariņš, tur arī kopā skrienot pieļāvām pāris kļūdiņas un pareiza bija mana izvēle vairs neuzticēties vagonam un iet savu ceļu. Viņi visi noraka, izņemot vienu diezgan ātru čali, kurš tad arī finišēja kādas 3min pirms manis un arī līdz tam bija mani pa ~4min pieķēris. Taču veicot distanci vēl īsti nenojautu, cik daudz patiesībā esmu zaudējis uz variantu izvēlēm. Gandrīz katrā „āķīgajā” etapā izvēlējos ne tuvu ne to ātrāko variantu un tas viss summā izmaksāja tuvu pie piecām minūtēm. Te nu nācās secināt, ka bija vērts piecelties stundu ātrāk ap kādiem 4:40 un paskatīties ekrānā, kādus variantus izvēlas vadošās komandas, taču tajā brīdī pat negribējās domāt par līšanu ārā no telts un doma par sēdēšanu pie ekrāna uzdzina miegu pati par sevi. Karte ar manis veikto ceļu apskatāma šeit. Ar punktēto atsevišķos etapos esmu iezīmējis, manuprāt, labāko varianta izvēli.
Mērķis, kā jau visus gadus, bija komandas rezultāts pirmajā simtniekā, taču jāatzīst, ka šoreiz tam nebijām īsti gatavi. Komandas sastāvs atgādināja izbijušos olimpiešus ne tuvu ne olimpiskā formā (mūsu komandas sniegums šeit). Arī mans individuālais mērķis bija etapa laiks simtniekā un līdz tam pietrūka mazāk, galu galā man 107. ātrākais laiks 7.etapā. Jāsaka, ka bija interesanti atkal satikt visus vecos cīņu biedrus un izjust īstu sacensību atmosfēru. Un Gvilds, Silds jaunākais un Kalvis taču ir vienkārši monstri!!! Laiks nestāv uz vietas.
Eu, GC, nesanāca mums paballēties! Kad nākamreiz viesosies LV? es tgd pa Rīgu dzīvojos 8)
ReplyDeleteBūšu uz diezgan ilgu laiku, no 29.jūlija līdz 14.augustam! Tad gan atvaļinājums būs izsmelts.
ReplyDelete