Eiropas brīvprātīgo seminārs

Piektdien atbraucu mājās no Ķelnes Rietumvācijā, kur nekurienes vidū esošajā Jugendakademie Walberberg pavadīju 9 neaizmirstamas dienas kopā ar 22 citiem Vācijā strādājošiem brīvprātīgajiem no visdažādākajām Eiropas valstīm. Kopumā seminārs bija kā bezrūpīga atgriešanās jaunībā un atmosfēras ziņā ļoti atgādināja ģeogrāfu lauku praksi pirms pieciem gadiem Lodesmuižā. Jāsaka arī, ka paveicās ar ļoti draudzīgu, jautru un saliedētu grupu.

Kopumā seminārs bija ļoti interesants un iedvesmojošs, arī ļoti labi organizēts. Principā galvenā ideja bija ļaut iepazīties ar citiem sev līdzīgi domājošiem cilvēkiem un visi pasākumi arī tam tika pakārtoti. Tagad būs iemesls paviesoties arī citās Vācijas pilsētās :) Tāpat galvenajos vilcienos tika izrunātas pamatlietas par Eiropas Brīvprātīgo darbu, par mūsu tiesībām utt. Eiropas Brīvprātīgajā darbā (tā kā brīvprātīgie drīkst strādāt tikai bezpeļņas organizācijās) pārsvarā ir tādi projekti kā, piemēram, palīdzēt bērniem / jauniešiem / videi / garīgi vai fiziski slimiem cilvēkiem utt. Daudzi strādā bērnudārzos un jauniešu centros un diezgan liela daļa nav īsti apmierināti ar saviem projektiem un attieksmi no darba devēja puses, tā kā varu teikt, ka man ir paveicies ar savu projektu. Te gan jāpiebilst, ka es arī zināju, ko es meklēju un tāda doma pieteikties kādā bērnudārzā man pat prātā nenāca.

Bez jauniem paziņām un kontaktiem arī atklāju šo to citu jaunu, piemēram, grupu uzdevumos sapratu, ka manī slēpjas līdz šim neizpaudušās diezgan labas organizatora un līdera dotības, kā arī prasme labi strādāt komandā un ieklausīties citos. Tā kā pārsvarā viss notika vāciski, tad arī valodu esmu uzlabojis. Savā starpā mēs, brīvprātīgie, pirmo dienu vai divas ļoti centāmies runāt vāciski, taču vēlāk sarunas tāpat pamazām pārgāja uz angļu valodu, jo vācu valodu aptuveni manā līmenī „zināja” vēl kādi 8-9 cilvēki. Līdz ar to  ar mūsu līdzdalību sakarīga saruna varēja sanākt tikai angliski. Tāpat esmu arī iemācījies žonglēt ar 3 bumbiņām, kas nebūt nav tik grūti, kā varētu likties.

Piecus no deviņiem rītiem cēlos augšā ap 7:30, lai izietu nelielā līdz 1h garā rīta skrējienā. Pēc brokastīm sekoja pirmais seminārs / apmācības, tad 12.30 pusdienas un no 15:30 līdz 18:30 otrais cēliens. Tad nereti ap 20.00 tika organizēts kāds kopējais pasākums vai arī mēs paši savācāmies kopā. Neoficiālā daļa katru vakaru / nakti, tā kā gulēt daudz nesanāca, vidēji kādas četras stundas naktī. Bijām ekskursijās uz Ķelni un Bonnu, kā arī gida pavadībā apskatījām Vogelsang – nacistu „apmācību” un „treniņu” norises vietu, kur savulaik nacistu filozofija tika iedzīta galvā tūkstošiem jaunu vīriešu. Sī ekskursija man palīdzēja daudz labāk saprast, kā tas, kas Vācijā notika 20.gadsimta trīsdesmito gadu beigās un 40-ajos, vispār bija iespējams. Ļoti gudri un profesionāli organizēta masveidīga smadzeņu skalošana un nacisma ideju ieaudzināšana līdz pat instinktu līmenim, kur visos psiholoģiskajos aspektos tika pārdomāti izplānots katrs sīkums, gudrā veidā radot tādu vidi un atmosfēru, kura pamazām atņem cilvēkiem spējas domāt un rīkoties pēc sava prāta un pārliecības.

Atpakaļ pie semināra. Rīts vienmēr iesākās ar kādu iesildīšanās / pamošanās rotaļu vai spēli, iekļaujot gan fiziskas aktivitātes, gan komandu saliedējošus pasākumus. Turpinājumā garu lekciju nebija gandrīz nemaz, taču bija ļoti daudz komandas uzdevumu ar diskusijām par dažādiem jautājumiem un pēc tam grupas viedokļa izteikšanu. Netrūka arī radošu ideju, kopā katram bija jāveido trīs dažādi ar savu ikdienu un darbu Vācijā saistīti plakāti, kā arī no rīsiem un baloniem jāveido bumbiņas žonglēšanai. Tāpat interesanti bija komandu uzdevumi, piemēram, ar pieciem krēsliem un vienu galdu visiem jāveic aptuveni 30m liels attālums, nevienam nepieskaroties zemei un arī neatlaižot nevienu krēslu; ar virvi visiem jāielaižas un vienlaicīgi jānostājas sešos riņķos (~4-5 metru attālumā), nepieskaroties zemei ārpus tiem un pie reizes arī jātransportē ūdens bļoda, ne lāsīti neizgāžot u.c. Pēc tam tika analizēta komandas sadarbība, organizētība un saskaņotība, lēmumu pieņemšana, līderu rīcība utt. Visam pa vidu bieži dziedājām dziesmas vāciski. Pozitīvu emociju netrūka.

Šeit būs dažas bildes:

Vairāk bildes var apskatīt manā Facebook profilā.

Starp citu, pirmo reizi mūžā braucu ar tik ātriem vilcieniem, taču tāpat ceļā pagāja ap 7 stundām katrā virzienā, kā nekā sanāca izbraukt cauri visai Vācijai no austrumiem uz rietumiem. Vilcieni un stacijas Vācijā ir tiešām milzīga izmēra, vagoni nereti vairākus simtus metru gari un vilcieni arī brauc virs 150km/h.

12 dienās biju skrējis tikai 5 īsus treniņus un gulējis ļoti maz, taču tāpat šodien (svētdien) spēju tīri labā ātrumā paskriet „German Ranking event” vidējā distancē, vienīgi kļūdu distancē sanāca vairāk kā parasti. Bez kļūdām būtu spējis arī ieskriet pirmajā sešiniekā. Vakar „Ultra long” gan piegāju tikai treniņa nolūkos un skrēju 10.4km distanci H21K grupā nebūt ne uz pilniem apgriezieniem. Nav ko sevi mocīt ar H21L 17km vai kur nu vēl H21E 21km, neesmu šobrīd gatavs skriet tik garas distances, jo sāku plīst nost neilgi pēc distancē pavadītas stundas, taču ātrums šobrīd ir tīri neko (ja salīdzina ar treniņos ieguldīto, kas nebūt nav daudz). Vienīgi pret kalnu īsti nevaru ātri paskriet.

Rezultāti šīs nedēļas nogales mačiem: šeit

Sacensības pirms divām nedēļām (šeit vidējo skrēju ar pilnu jaudu, garo arī ātri un sprintu lēnām): rezultāti šeit

Līdz Jukolai būšu ātrāks! Nākamnedēļ Lieldienās trīs dienu sacensības Čehijā, pēc tam gan kādu laiku vairs nekur neesmu plānojis startēt. Pēc divām nedēļām došos uz Hamburgu un Luneburgu uz dažām dienām satikt draugus no ģeogrāfiem, solās būt varen jautrs pasākums :)

Lai dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, divu nedēļu laikā man ir jāsameklē jauna istaba un jāpārvācas, jo līdzšinējais līgums man beidzas aprīļa beigās un gribu atrast istabu Neustadt - Drēsdenes ballīšu epicentrā, kas arīdzan atrodas tuvāk darbam un tuvāk manam treniņpoligonam - Dresdner Heide mežam.