Pagājušajā nedēļas nogalē piedalījos lielākajās Vācijas orientēšanās stafetēs, kas notiek reizi divos gados. Kopumā 24 stundu kategorijā startēja vairāk kā 90 komandas, katrā komandā 6 dalībnieki, starp kuriem vismaz 2 sievietes un vismaz 1 veterāns vai jaunietis. Mūsu komandai izdevās parādīt saturīgu sniegumu un izcīnīt 3.vietu, neskatoties uz to, ka nepilnu nedēļu pirms stafetes tika aizpildīti veseli divi jau iepriekšējā rakstā minētie robi komandas sastāvā. Jāpiebilst, ka mēs bijām viena no veselām 12 USV TU Dresden komandām.
Starts tika dots 9:00 sestdienas rītā un skriet varēja līdz 9:00 svētdienas rītā. Visi seši skrējēji visu laiku nomainījās nemainīgā secībā. Es startēju kā trešais, kopā veikdams sešas distances no komandas 33 distancēm un arī nobeigdams mūsu komandas stafeti plkst. 8:45 svētdienas rītā. Sākumā bija jāveic dienas distances, starp kurām bija pa 3-4 "long difficult", "long easy", "short difficult" un "short easy". Jāpiebilst, ka šīs distances drīkstēja skriet brīvi izvēlētā secībā, tātad konkurentus mežā redzējām reti. Tālāk no plkst. 21:00 sekoja divas krēslas distances un pēc tam nakts distances ar tādiem pašiem nosaukumiem kā dienas distances. Tās komandas, kuras nepaspēja izskriet dienas distances pirms 21:00 (lielākā daļa komandu to nepaspēja), dienas distances varēja turpināt svētdienas rītā. Mēs paspējām. Taču tāpat visas nakts distances nebija iespējams pabeigt īsā tumsas perioda laikā. Kad visas dienas, abas krēslas un visas nakts distances bija pabeigtas, tad bija laiks sešām “fināla distancēm”. Mēs bijām viena no dažām komandām, kuras paspēja izskriet vienu fināla distanci, uzvarētāji veica divas. Rezultāti šeit.
Par savu sniegumu: skrēju "long difficult" no rīta, "short difficult" pa dienu, "long difficult" vakara pusē, "short difficult night" nedaudz pirms pusnakts, "long difficult night" nedaudz pirms četriem naktī un “final distance” no rīta. Pirmajā distancē kaut kā īsti nespēju atrast savu īsto ritmu un koncentrēties, galvā bija citas domas, līdz ar to muļķīgākās kļūdas pat pieļāvu, skrienot pa ceļu, aizdomājoties (piemēram, plānojot nākamos etapus u.c.) un nokavējot nogriešanās vietu. Rezultātā ap 10 minūtēm kļūdās un arī viena “gada kļūda” uz piecām minūtēm elementārā situācijā. Jāpiebilst gan, ka kļūdu ļoti veicināja aptuveni uzzīmētā karte, jo sevišķi tajā konkrētajā vietā – dabā jauna taciņa, kutu noturēju par kartē esošo taku krustojumu, neliels klajumiņš arī sekoja gluži kā kartē zīmēts un nonācu paralēlā situācijā, neapzināti paskrienot ~10 metrus garām īstajai bedrei ar KP. Pamatīgi “pastrādāju ar lāpstu”, izrokot visu apkārti, līdz beidzot ar 3. mēģinājumu ejot atkārtoti no takas mežā, atradu KP. Pirmais skrējiens arī lika saprast, ka karte ir uzzīmēta visai aptuveni: reljefs bez sīkajām detaļām (5m horizontāles), baltais vietām neskrienami zaļš un zaļais vietām kaut cik skrienams, lielākā daļa no takām / mežizstrādes stigām pat dienā bija knapi pamanāmas, nemaz nerunājot par nakti, no visām izgāztajām saknēm kartē vietām bija iezīmētas tikai dažas, kas padarīja KP meklēšanas procesu interesantāku gadījumos, kad KP bija pie saknes. Kopumā apvidus mazliet atgādināja ko līdzīgu Brantiem ar pārsvarā sliktu skrienamību un redzamību, tikai papildus vēl bija arī krietni lielāka augstumu starpība nogāzēs un arī daudz ceļu, taku un mežizstrādes stigu. Iespējams, ka manis neveiksmīgi veiktais trešais etaps bija savā ziņā turpinājums komandas pirmajiem diviem “noraktajiem” etapiem, taču pēc tam mums veicās krietni labāk. Pēc visām noskrietajām dienas distancēm mēs bijām 6.vietā 10 minūtes aiz trešajiem. Es pats arī sakoncentrējos un turpmāk skrēju bez lielām kļūdām: pārējās distancēs diennakts gaišajā periodā vairs lielākas kļūdas par 30sec nepieļāvu, ja neskaita saknes meklēšanu egļu jaunaudzē “final distance”, kas prasīja 1min. Toties naktī tādos brikšņos gan nejutos tik pārleicinoši un abās distancēs kopā tika pieļautas 5 kļūdas uz >/~1min plus vēl dažas mazākas kļūdiņas, tomēr citi pārsvarā naktī kļūdījās vēl vairāk. Savos etapos esmu uzrādījis vienus no labākajiem rezultātiem starp visiem skrējējiem, ja neskaita manu pašu pirmo skrējienu. Manus nakts rezultātus gan krietni pārsita tie, kas šīs nakts distances skrēja no rīta un tas arī nav nekāds brīnums. Jāpiebilst, ka mūsu komandas veterāns visos etapos ātrumā pamatīgi zaudēja arī abām mūsu sievietēm un ja veterānu galā nebūtu bijis jāaizlāpa slimības dēļ radušais robs sastāvā, tad mēs visticamāk būtu cīnījušies par uzvaru šajās stafetēs.
Pats sākumā neplānoju startēt vispār, taču piedāvājumam no pirmās komandas (pēc apspriedēm ar dažiem regulāriem šīs stafetes dalībniekiem par atjaunošanās ātrumu) piekritu. Savu izvēli nenožēloju, jo atmosfēra bija ļoti pozitīva un draudzīga, šī stafete ir vāciešu orientēšanās “svētki”, kur sabrauc komandas no visas Vācijas. Izdevās satikt arī vēl divas LV pārstāves! Azarta iespaidā gan noskrēju mazliet vairāk “long difficult” distances nekā bija plānots, jo gribējās palīdzēt komandu pavilkt uz augšu. Kopumā 6 distancēs sanāca noskriet ap 35km pa līniju (reāli droši virs 40) ar vairāk kā 1 300 metru kāpumu, laika izteiksmē ~4h40min.
Turpmākie plāni: 10 dienas Drēzdenē, tad Jukola un nedēļa Latvijā. Jukolā, šķiet, atkal startēšu 3.etapā. Redzēsim, kā man ies, ātrums (ja atskatās uz ieguldīto darbu treniņos, kas nav tik liels kā agrāk) ir apmierinošs, taču orientēšanās precizitātes, virziena noturēšanas un kartes lasīšanas ātruma ziņā naktī ne tuvu nejūtos tik pārliecinoši kā pa dienu. Vēl gan ir laiks uzskriet arī kādu nakts-O treniņu. Sobrīd, protams, jūtos mazliet noguris, taču domāju, ka paspēšu atjaunoties līdz Jukolai.
Rīt atkal braucu uz vienu semināru tepat Vācijā, taču pārējās dienas domāju pavadīt Drēzdenē un tad jau pavisam drīz arī Jukola un Jāņi būs klāt.
Starts tika dots 9:00 sestdienas rītā un skriet varēja līdz 9:00 svētdienas rītā. Visi seši skrējēji visu laiku nomainījās nemainīgā secībā. Es startēju kā trešais, kopā veikdams sešas distances no komandas 33 distancēm un arī nobeigdams mūsu komandas stafeti plkst. 8:45 svētdienas rītā. Sākumā bija jāveic dienas distances, starp kurām bija pa 3-4 "long difficult", "long easy", "short difficult" un "short easy". Jāpiebilst, ka šīs distances drīkstēja skriet brīvi izvēlētā secībā, tātad konkurentus mežā redzējām reti. Tālāk no plkst. 21:00 sekoja divas krēslas distances un pēc tam nakts distances ar tādiem pašiem nosaukumiem kā dienas distances. Tās komandas, kuras nepaspēja izskriet dienas distances pirms 21:00 (lielākā daļa komandu to nepaspēja), dienas distances varēja turpināt svētdienas rītā. Mēs paspējām. Taču tāpat visas nakts distances nebija iespējams pabeigt īsā tumsas perioda laikā. Kad visas dienas, abas krēslas un visas nakts distances bija pabeigtas, tad bija laiks sešām “fināla distancēm”. Mēs bijām viena no dažām komandām, kuras paspēja izskriet vienu fināla distanci, uzvarētāji veica divas. Rezultāti šeit.
Par savu sniegumu: skrēju "long difficult" no rīta, "short difficult" pa dienu, "long difficult" vakara pusē, "short difficult night" nedaudz pirms pusnakts, "long difficult night" nedaudz pirms četriem naktī un “final distance” no rīta. Pirmajā distancē kaut kā īsti nespēju atrast savu īsto ritmu un koncentrēties, galvā bija citas domas, līdz ar to muļķīgākās kļūdas pat pieļāvu, skrienot pa ceļu, aizdomājoties (piemēram, plānojot nākamos etapus u.c.) un nokavējot nogriešanās vietu. Rezultātā ap 10 minūtēm kļūdās un arī viena “gada kļūda” uz piecām minūtēm elementārā situācijā. Jāpiebilst gan, ka kļūdu ļoti veicināja aptuveni uzzīmētā karte, jo sevišķi tajā konkrētajā vietā – dabā jauna taciņa, kutu noturēju par kartē esošo taku krustojumu, neliels klajumiņš arī sekoja gluži kā kartē zīmēts un nonācu paralēlā situācijā, neapzināti paskrienot ~10 metrus garām īstajai bedrei ar KP. Pamatīgi “pastrādāju ar lāpstu”, izrokot visu apkārti, līdz beidzot ar 3. mēģinājumu ejot atkārtoti no takas mežā, atradu KP. Pirmais skrējiens arī lika saprast, ka karte ir uzzīmēta visai aptuveni: reljefs bez sīkajām detaļām (5m horizontāles), baltais vietām neskrienami zaļš un zaļais vietām kaut cik skrienams, lielākā daļa no takām / mežizstrādes stigām pat dienā bija knapi pamanāmas, nemaz nerunājot par nakti, no visām izgāztajām saknēm kartē vietām bija iezīmētas tikai dažas, kas padarīja KP meklēšanas procesu interesantāku gadījumos, kad KP bija pie saknes. Kopumā apvidus mazliet atgādināja ko līdzīgu Brantiem ar pārsvarā sliktu skrienamību un redzamību, tikai papildus vēl bija arī krietni lielāka augstumu starpība nogāzēs un arī daudz ceļu, taku un mežizstrādes stigu. Iespējams, ka manis neveiksmīgi veiktais trešais etaps bija savā ziņā turpinājums komandas pirmajiem diviem “noraktajiem” etapiem, taču pēc tam mums veicās krietni labāk. Pēc visām noskrietajām dienas distancēm mēs bijām 6.vietā 10 minūtes aiz trešajiem. Es pats arī sakoncentrējos un turpmāk skrēju bez lielām kļūdām: pārējās distancēs diennakts gaišajā periodā vairs lielākas kļūdas par 30sec nepieļāvu, ja neskaita saknes meklēšanu egļu jaunaudzē “final distance”, kas prasīja 1min. Toties naktī tādos brikšņos gan nejutos tik pārleicinoši un abās distancēs kopā tika pieļautas 5 kļūdas uz >/~1min plus vēl dažas mazākas kļūdiņas, tomēr citi pārsvarā naktī kļūdījās vēl vairāk. Savos etapos esmu uzrādījis vienus no labākajiem rezultātiem starp visiem skrējējiem, ja neskaita manu pašu pirmo skrējienu. Manus nakts rezultātus gan krietni pārsita tie, kas šīs nakts distances skrēja no rīta un tas arī nav nekāds brīnums. Jāpiebilst, ka mūsu komandas veterāns visos etapos ātrumā pamatīgi zaudēja arī abām mūsu sievietēm un ja veterānu galā nebūtu bijis jāaizlāpa slimības dēļ radušais robs sastāvā, tad mēs visticamāk būtu cīnījušies par uzvaru šajās stafetēs.
Pats sākumā neplānoju startēt vispār, taču piedāvājumam no pirmās komandas (pēc apspriedēm ar dažiem regulāriem šīs stafetes dalībniekiem par atjaunošanās ātrumu) piekritu. Savu izvēli nenožēloju, jo atmosfēra bija ļoti pozitīva un draudzīga, šī stafete ir vāciešu orientēšanās “svētki”, kur sabrauc komandas no visas Vācijas. Izdevās satikt arī vēl divas LV pārstāves! Azarta iespaidā gan noskrēju mazliet vairāk “long difficult” distances nekā bija plānots, jo gribējās palīdzēt komandu pavilkt uz augšu. Kopumā 6 distancēs sanāca noskriet ap 35km pa līniju (reāli droši virs 40) ar vairāk kā 1 300 metru kāpumu, laika izteiksmē ~4h40min.
Turpmākie plāni: 10 dienas Drēzdenē, tad Jukola un nedēļa Latvijā. Jukolā, šķiet, atkal startēšu 3.etapā. Redzēsim, kā man ies, ātrums (ja atskatās uz ieguldīto darbu treniņos, kas nav tik liels kā agrāk) ir apmierinošs, taču orientēšanās precizitātes, virziena noturēšanas un kartes lasīšanas ātruma ziņā naktī ne tuvu nejūtos tik pārliecinoši kā pa dienu. Vēl gan ir laiks uzskriet arī kādu nakts-O treniņu. Sobrīd, protams, jūtos mazliet noguris, taču domāju, ka paspēšu atjaunoties līdz Jukolai.
Rīt atkal braucu uz vienu semināru tepat Vācijā, taču pārējās dienas domāju pavadīt Drēzdenē un tad jau pavisam drīz arī Jukola un Jāņi būs klāt.
nu ko, pēc 2 gadiem ar latvieši komandu :)
ReplyDeletebet jāpiekrīt, pasākums tiešām foršs. tik karti es gan tik ļoti nekritizētu - man patika ;)