Divas dienas Dublinā

Pēc intervijas prāvs bariņš kandidātu labu laiku pieturā gaidām autobusu. Brauciens uz Dublinu ir diezgan ilgs. Lielākā daļa izkāpj ārā Swords, lai tālāk brauktu uz lidostu. Uz Dublinas centru braucam trijatā – ar mani vēl portugālis, kas nu jau deviņus mēnešus kā dzīvo Braitonā (netālu no Londonas, Anglijas dienvidu krasts) un itālis, kurš pusotru gadu dzīvo Londonā diezgan netālu no Stratfordas. Nedaudz pastaigājam pa pilsētu, pusdienas paēdam McDonaldā. Pēc tam aizejam uz interneta kafejnīcu, CouchSurfing esmu saņēmis pozitīvu atbildi, tātad vismaz par naktsmītni nebūs jāuztraucas. Vienu brīdi bija doma nakti pavadīt vecpilsētas bāros un klubos, taču iepriekšējā negulētā nakts arī liek par sevi manīt. Aizejam uz bāru izdzert pa Guiness aliņam un tad itālis dodas uz autobusu, lai brauktu uz lidostu un lidotu atpakaļ uz Londonu. Portugālis gan pavada brīvdienas Dublinā, viņš šeit paliek no ceturtdienas līdz pat pirmdienai. Es dodos uz savu naktsmītni, kādu 20 minūšu pastaiga pa Dublinu un ap 21.00 esmu klāt. Diezgan solīds dzīvoklis netālu no Dublinas centra, saimnieks mani uzņem ļoti laipni – viņš ir ļoti populārs viesu pieņēmējs, viens no populārākajiem izmitinātājiem visā portālā, gandrīz katru nakti uzņem kādu viesi un nereti pat vairākus vienlaicīgi, viņam profilā ir ļoti daudz pozitīvu atsauksmju no daudziem portāla lietotājiem. Bija interesanti parunāties. Tā kā jūtos noguris, jau 23.00 dodos pie miera. Nākamajā rītā noguļu līdz kādiem 10.00 un ap 11.00 dodos uz pilsētu. Tātad mana pirmā pieredze ar CouchSurfing ir izrādījusies ļoti pozitīva. Sestdienas rītā satieku portugāli, pasēžam kafejnīcā, pastaigājam pa Dublinu, pafotografējam. Viņš iepriekšējo nakti ir nostaigājies pa bāriem un nav sevišķi daudz gulējis. Dublina nav tā skaistākā pilsēta, ja godīgi. Esmu Dublinā otro reizi, pirmā reize bija lidojot uz Tenerifi, kad pārsēšanās bija Dublinā un sanāca gana daudz laika arī lai pastaigātu pa pilsētas centru. Rīga viennozīmīgi ir daudz skaistāka. Izstaigājam vecpilsētu, cilvēku pārblīvētākās ieliņas, pāris parkus un pastaigājam gar upi. Portugālis vispār ļoti interesanta personība, līdz 6 gadu vecumam dzīvojis Portugālē, tad līdz 14 gadu vecumam kopā ar vecākiem Venecuēlā, tad atkal Portugālē (Madeiru salās, nevis uz kontinenta), 2007.gadā gadu Londonā, tad atkal Portugālē un tagad jau 9 mēnešus kā atpakaļ Londonā. Strādā Mark & Spencers un 9 mēnešu laikā pakāpies uz augšu pa divām pozīcijām no customer assistant uz supervisor un tālāk uz manager’s assistant. Trīs mēnešus vienlaicīgi strādājis vienā darba vietā uz pilnu slodzi, vienā uz pusslodzi, gājis angļu valodas kursos un arī stjuarta kursos (!!!). Viņš pastāstīja savu pieredzi no iepriekšējām intervijām aviokompānijās. To man bija noderīgi dzirdēt. Nešaubos, ka viņš šoreiz tiks pieņemts Dalmac. Ko es nebiju zinājis iepriekš – ļoti daudzi no vīriešiem, kas strādā par stjuartiem, ir homoseksuāļi. Arī Dalmac intervijā bija daudz homoseksuāļu, itāli un portugāli ieskaitot. Un viņi esot atpazinuši vēl daudzus – pēc sievišķīga ģērbšanās stila, sievišķīgām manierēm, ļoti plānām uzacīm utt. Šeit neviens par to nekautrējas runāt. Nedaudz no vēstures, kādēļ tā. Sākotnēji par stjuartēm pārsvarā strādāja sievietes. Tāpēc arī tad, kad vīrieši sāka strādāt par stjuartiem, šī profesija tika uzskatīta par sievišķīgu un pirmie stjuarti pārsvarā bija homoseksuāli. Tas tā ir palicis arī līdz mūsdienām. Man nekas nav pret gejiem, vienīgi iedomājieties paši – uz kādiem bāriem viņi parasti iet izklaidēties utt.? Ja tikšu Dalmac, būs man jāmeklē cita kompānija, ar ko kopā doties izklaidēties. 15.00 dodos ar autobusu uz lidostu. 17.25 ir mans reiss uz Stanstedu, pēc tam autobuss no Stanstedas uz Stratfordu. Londonā līst lietus. Ap 20.00 esmu atpakaļ mājās. Viens interesants piedzīvojums ir noslēdzies un atliek tikai gaidīt atbildi no Dalmac. Pievienoju arī pāris bildes no Dublinas.