Pēdējās nedēļas pirms došanās mājās

Vēl dažas nedēļas pavadīšu Londonā. Pagaidām mana ikdiena ir darbs bārā un brīvajā laikā pārsvarā tusiņi un laika pavadīšana ar dažādiem interesantiem cilvēkiem. Domāju vēl paspēt drēbju un dažādu nieciņu Ziemassvētkiem un suvenīru iepirkšanu, kā arī apskatīt to, ko vēl neesmu redzējis. Vakar biju Vemblija stadionā uz Anglijas-Francijas futbola spēli. No slavenākajiem objektiem vēl neesmu bijis vairākos muzejos un O2 Arena. Pirms aizbraukšanas uz Rīgu plānā ir paviesoties Leeds un Oxford, Skotija vēl ir zem jautājuma zīmes. Uz kādu brīdi biju bez interneta, nācās nopirkt jaunu USB wireless adapteri. Arī vēlreiz pārdūru velo kameru un nācās ceļu uz darbu turpināt ar metro, kā rezultātā tajā dienā nokavēju.
Par sajūtām: pirms tam biju domājis, ka ar nepacietību gaidīšu aizbraukšanu atpakaļ uz mājām un pēc tam uz Vāciju, taču tagad sajūtas mazliet dīvainas. Esmu jau pieradis pie Londonas. Pats interesantākais šeit ir cilvēki. No visām pasaules malām. Taču savādāk, protams, gribu satikt draugus, ģimeni un radus, esmu noilgojies arī pēc sporta un dabas, kā arī apnicis tas darbs aiz bāra letes. Neticās, ka pēdējā gada laikā vienīgās orientēšanās sacensības, kurās esmu piedalījies, bija Jukola. Kas vēl? Laiks paliek auksts, vējains un lietains. Gatavoju fotostāstu par savu gadu Londonā. Sveiciens visiem valsts svētkos! Uz drīzu redzēšanos!

Jau gads Londonā

Neticās, ka pienācis jau 25.oktobris, kas nozīmē, ka paskrējis vesels gads kopš ierados Londonā. Laiks skrien vēja spārniem...

Visticamāk mani gaida gads Drēzdenē

Izvēle bija jāizdara un piekritu Vācijas piedāvājumam. Tālāk notiek papīru saskaņošana starp Vācijas darba devēju un manu nosūtītājorganizāciju Latvijā, kam vajadzētu veiksmīgi noslēgties pirms pirmā novembra un tad vēl manam nākamajam darba devējam ir jāiesniedz projekts apstiprināšanai. Tā kā iepriekšējos trīs gadus tas tika apstiprināts, sagaidāms, ka nekādiem pārsteigumiem šajā sakarā nevajadētu notikt. Oficiāli varēšu sākt no 1.februāra, taču Vācijas puse vēlas sākt jau ar janvāri - ja izdosies to saskaņot, tad labprāt sākšu jau janvārī. Projekts noslēdzas 2012.gada janvāra beigās. Izskatās daudzsološi, ļoti laba iespēja arī apgūt vācu valodu, no kuras gan pagaidām nezinu gandrīz ne vārda. Jau tagad gaidu, kad varēšu sākt. Plāns ir Latvijā pavadīt vismaz pēdējo mēnesi pirms aizbraukšanas, nosvinēt Ziemassvētkus un Jauno Gadu. Apsveru iespēju mazliet paceļot pa Apvienoto Karalisti, tostarp apciemot dažus draugus / paziņas pirms aizbraukšanas, taču neesmu sajūsmā par aukstumu, lietu, vēju un tumsu - ne tie patīkamākie apstākļi ceļošanai, tā kā par to vēl padomāšu.
See ya!

Laiks izlemt

Esmu saņēmis pozitīvu atbildi no EVS projekta Vācijā. Projekts pamatā ir par bioloģisko lauksaimniecību, tātad ir arī saistība ar vidi, biroja darbs Drēzdenē, pamatā visa komunikācija notiek angliski. Apraksts (arī angliski) atrodams šeit.

Pārvākšanās

Šodien apskatīju māju un istabu un rīt pārvācos uz vienvietīgu istabu. Tas ir Canning Town, arī Londonas austrumi, kādus 4 km uz dienvidiem no manas pašreizējās dzīvesvietas. Par dzīvošanu nedēļā maksāšu 65 mārciņas līdzšinējo 50 vietā. Tā kā mājas īpašnieks ir tas pats, tad ar depozītu un pārējām formalitātēm mazāk problēmu. Dzīvošu nelielā istabā ar TV un ledusskapi, viena vannas istaba un viena tualete uz visu māju, reizi nedēļā kāds/-a nāks tīrīt māju, kopumā māja izskatās daudz tīrāka un arī cilvēku mazāk. Mazliet švakāk būs ar transporta pieejamību, jo līdz šim dzīvoju tuvu pie liela transporta "mezgla", taču savādāk rajons izskatās samērā patīkams, klusāks un mierīgāks par Stratfordu. Dzīvosim - redzēsim.

Gaidīšana...

Pirmdien man bija Skype intervija ar AIESEC Latvia. Atbildi solījās dot uz nākamās nedēļas beigu pusi. Tiešām ceru, ka tā būs pozitīva un ka pēc tam izdosies atrast arī man interesējošu internship!
Nu jau kādu nedēļu savā divvietīgajā istabā esmu viens pats (rumānis aizvācās prom), taču negribu sagaidīt, kad mājas saimnieks istabā ieliks vēl kādu. Vairs negribu dalīt istabu, kaut vai sanāk dārgāk, taču esmu sācis meklēt savu, šodien plānoju aizbraukt paskatīties vienu istabu.
Bārā pagaidām iet ok, interesanti vismaz iemācīties ko jaunu, visādi kokteiļi utt. Taču man nepatīk, ka bieži vien jāstrādā agri no rīta (tas nav īsti bārs šī vārda klasiskajā izpratnē - atvērts no 7:00 un pasniedz arī brokastis). Nav īsti sanācis par to parunāt ar mūžīgi aizņemto menedžeri, kurš ļoti reti kad ir uz vietas. Arī stundas pagaidām diezgan maz, ap 35 nedēļā, taču tā jau parasti visur ir iesākumā. Interesanti tas, ka kopā esam vairāk kā 30 darbinieki, arī angļu daudz, daudz studentu, kuri tur strādā part-time. Daudz arī poļu, ir brazīliete, meitene no Peru, no Hondurasas, nigērietis, jamaikietis, slovāks, francūzis utt., tā ka kompānija raiba. Bija arī viena latviete, kurai šodien pēdējā diena šajā bārā. Es teiktu, ka tas bārs vairāk pēc restorāna izskatās, vai kaut kas pa vidu. Lejā ir virtuve, kur gatavo ēdienu. Augšā liels bārs, kur gatavojam dzērienus, un plaša telpa ar ļoti daudz galdiņiem. Klients pasūta un maksā pie bāra, līdz ar to dzeramnaudu mums praktiski nav, pie galdiņiem pasūtījumus nepieņemam. Dzērienus klients savāc no galda, taču ēdienus mēs aiznesam uz galdiņu, kad ir gatavi. Kopumā jau nekas diži labāks par kafejnīcu nav, taču vismaz ir savādāk, šobrīd gaidu atbildi no AIESEC un tad jau redzēs, ko tālāk. Ja tā būs pozitīva, tad droši vien nemaz nesākšu meklēt labāku darbu šeit Londonā.

EVS projekta telefonintervija

Diezgan pagarā sarunā man pastāstīja diezgan daudz ko par projektu, uzdeva dažādus jautājumus un solīja sakontaktēties ar cilvēkiem, kurus esmu norādījis atsauksmēs un tad dot galējo atbildi tuvāko nedēļu laikā. Taču, domājams, svarīgākā intervija būs pirmdien ar AIESEC.
Vakar intereses pēc apstaigāju pāris bankas, taču atbildes mani nepārsteidza, studiju kredītu te neviens tik viegli nedos. Droši vien universitātes plānus atlikšu vēlākam laikam.
Vakar mans istabas biedrs rumānis kopā ar savu māsu, kura kādu nedēļu palika pie mums, izvācās ārā un pārvācās dzīvot tuvāk savai darba vietai. Šobrīd istaba uz kādu laiku ir mana :)