Pirmās dienas 2010.gadā

Tātad Jauno Gadu sagaidīju kafejnīcā nelielā kompānijā un salīdzinoši mierīgā gaisotnē. Salūtu neredzēju, tas bija pārāk tālu. Taču ielas gan bija pārbāztas. Leicester square un ielās ap to jau ap 22:00, kad gāju tur cauri, bija pamatīga burzma. Varu iedomāties, kas tur darījās ap pusnakti.
1.janvāris man bija brīvs, taču nākamās piecas dienas strādāju.

Noskaņojums uzlabojas

Šobrīd, kamēr menedžere (poliete) līdz 1.janvārim ir atvaļinājumā, menedžera pienākumus pilda menedžera asistents (francūzis). Viņš man sākumā teica, ka centīsies man atrast papildus stundas, lai sanāk vairāk pastrādāt un mazliet arī atrada. Šodien gan zvanīja un teica, ka šonedēļ vairs neko papildus piedāvāt nevarēšot, taču solīja nākamnedēļ 50 stundas. Ceru, ka tā arī būs, labi kompensētu šo patukšo nedēļu. Tas mani iepriecināja. Rīt man vakara maiņa kafejnīcā un pēc tam plānoju doties uz "latviešu kafejnīcu" sagaidīt Jauno Gadu kopā ar tautiešiem. Londonas centrs droši vien būs pārpildīts, garlaicīgi nebūs un jādomā ka salūts arī būs iespaidīgs :)
1.janvārī ir doma ar istabas biedru rumāni aizbraukt uz slidotavu, paslidot. Viņš agrāk hokeju spēlējis. Un tad nākamās 9 dienas pēc plāna man jāstrādā, tā kā lūdzu nebrīnīties, ja blogā nav sevišķi daudz jaunu ierakstu.
Plānoju drīzumā pirkt velosipēdu. Lietotu, protams. Vēl domāju, kur lai meklē, tirgū vai internetā, droši vien salīdzināšu abus. Ar to tirgu ir tā, ka tur varētu būt lētāk, taču negribās sponsorēt zagļus un pašam braukāt ar zagtu riteni. Katrā ziņā būs ātrāka, lētāka un patīkamāka pārvietošanās nekā ar autobusu. Pa šo laiku jau ap kādām 100 mārciņām esmu iztērējis transportam Londonā, ja pat ne vairāk. Kombinācijā ar divām kārtīgām saslēdzēju ķēdēm vajadzētu būt droši. Šeit esot jāpieslēdz viss - gan rāmis, gan abi rati. Mans mājas biedrs Portugālis no (ja nemaldos) Gvinejas-Bisavas man stāstīja savu pieredzi: Stratfordas stacijā pieslēdzis velosipēdu tikai aiz abiem ratiem un beigās viss rāmis aiznests un rati tikai palikuši... tātad jāpieslēdz gan rāmis, gan abi rati. Tad vienīgais, ko var viegli noņemt un aiznest, ir sēdeklis.
Pagaidām atliek novēlēt Tev veiksmīgu un panākumiem bagātu Jauno 2010.gadu! See you next year :)

Pārdomu pauze

Sākšu ar patīkamākajām ziņām. Nebiju rakstījis, ka īsi pirms Ziemassvētkiem mani pārsteidza naudas summa manā kontā internetbankā. Izrādās, ka restorāns, kurā strādāju, ir ieskaitījis visai pieklājīgu summu. Cik noprotu, tas no dzeramnaudām. Ļoti cēlsirdīga attieksme no viņu puses, ņemot vērā, ka es tur tā kā vairs nestrādāju.
Ziemassvētku vakarā nācās braukt mājās, jo centrā īsti kompānijas nebija. Mājās pa glāzītei sadzērām ar pakistāniešiem un rumāni. Viņiem, šķiet, Rīgas Balzams sevišķi negāja pie sirds, seja šķobījās pēc katra malka :D Ziemassvētkus nosvinēju kopā ar diviem tautiešiem. Tā kā 25.decembrī sabiedriskais transports Londonā nekursēja, ielas pat visai tuvu centram bija tukšas kā izslaucītas un tikai retais restorāns, veikals vai kafejnīca bija atvērts. Tik tukšu Londonu laikam var redzēt tikai vienreiz gadā. Nācās iet kājām stundu un 40 minūtes, līdz satiku abus latviešus - katrs no savas puses nācām, startējām vienlaicīgi. Mazliet pastaigājām pa pilsētu un pasēdējām kafejnīcā un arī vienā indiešu restorānā. Tad atkal nācās ilgāk kā stundu iet mājās.
Par darbu: šonedēļ man sākotnēji bija paredzēts strādāt tikai 21 stundu, taču ceturtdien (24.) un sestdien (26.) papildus strādāju citā Nero kafejnīcā, kurai pietrūka darbinieki. Visas šīs dienas kafejnīcas bija diezgan tukšas Ziemassvētku dēļ. Nevar salīdzināt ar to burzmu, kāda tur valdīja ap 15.-20. decembri. Sestdien man bija plānots strādāt līdz vakaram, taču nācās braukt mājās jau pēcpusdienā, jo kafejnīca bija tik tukša, ka trīs darbiniekiem tur nebija ko darīt. Nākamajā nedēļā man ir paredzētas tikai 19 stundas un pirmdiena, otrdiena, trešdiena brīva... apnikusi jau tā gaidīšana.

No šī visa ir arī viens labums: sēžot mājās, ir vairāk laika meklēt internetā informāciju par iespējām studēt maģistratūrā. Pagaidām velk uz Skotijas pusi vai arī uz kādu no Skandināvijas valstīm. Ir tāda doma sākt septembrī. Laika nemaz nav tik daudz atlicis, jāizlemj, kuru augstskolu izvēlēties, jānokārto IELTS, jāpaspēj pieteikties augstskolā(-ās) un arī uz stipendijām. Arī Ryanair variantu neesmu 100% izslēdzis. Pagaidām vēl domāju, ko lai iesāk ar savu dzīvi. Variantu ir gana daudz. Redzēsim.
Termometra stabiņš atkal plusos un sniega vairs nav. Latvijā arī kūstot... žēl. Jauno Gadu plānoju sagaidīt minētajā "latviešu kafejnīcā" Soho, pašā Londonas centrā internacionālā kompānijā, kurā arī tautiešu netrūks.

Fotostāsts: Londona

Ieliņa, kurā dzīvoju: Albert Square
Iebraucot Stratfordā
The Tower of London
Tower Bridge
Tower Bridge no otra krasta
Southwark Cathedral
Millennium Bridge
Superman
Westminster Bridge un aiz tā Houses of Parlament & Big Ben
Houses of Parlament & Big Ben: skats no Westminster Bridge
Big Ben
Stāvu blakus Big Ben: pa labi Westminster Bridge, Temzas pretējā krastā Former County Hall
Protests pret karu Irākā un badu Šrilankā, fonā Westminster Abbey
Trafalgar Square
Vēlreiz Trafalgar Square, aiz tā National Gallery
Londonai raksturīgie taksometri, Queen Victoria Memorial & Buckingham Palace
Waterloo Place
Un vēlreiz skats uz Trafalgar Square
Salaveču armija uz velosipēdiem brāžas pa Regent street
Victoria Park un kanāls tam blakus
Tusiņu epicentrs: Leicester Square
Oxford Street
Poplar un debesskrāpji

Nedēļas nogale

Londona, šķiet, jau ir gatava Ziemassvētkiem un Jaunā Gada svinībām. Pievienoju bildi ar Leicester Square un vēl dažus foto ar Oxford street. Piektdienas un sestdienas vakarā / naktī Soho bāri un ielas bija pilni ar cilvēkiem, ap tādiem populāriem objektiem kā Piccadilly Circus, Leicester Square un Oxford Circus vietām burzma ir gluži kā trolejbusā Rīgā.

Divas dienas Dublinā

Pēc intervijas prāvs bariņš kandidātu labu laiku pieturā gaidām autobusu. Brauciens uz Dublinu ir diezgan ilgs. Lielākā daļa izkāpj ārā Swords, lai tālāk brauktu uz lidostu. Uz Dublinas centru braucam trijatā – ar mani vēl portugālis, kas nu jau deviņus mēnešus kā dzīvo Braitonā (netālu no Londonas, Anglijas dienvidu krasts) un itālis, kurš pusotru gadu dzīvo Londonā diezgan netālu no Stratfordas. Nedaudz pastaigājam pa pilsētu, pusdienas paēdam McDonaldā. Pēc tam aizejam uz interneta kafejnīcu, CouchSurfing esmu saņēmis pozitīvu atbildi, tātad vismaz par naktsmītni nebūs jāuztraucas. Vienu brīdi bija doma nakti pavadīt vecpilsētas bāros un klubos, taču iepriekšējā negulētā nakts arī liek par sevi manīt. Aizejam uz bāru izdzert pa Guiness aliņam un tad itālis dodas uz autobusu, lai brauktu uz lidostu un lidotu atpakaļ uz Londonu. Portugālis gan pavada brīvdienas Dublinā, viņš šeit paliek no ceturtdienas līdz pat pirmdienai. Es dodos uz savu naktsmītni, kādu 20 minūšu pastaiga pa Dublinu un ap 21.00 esmu klāt. Diezgan solīds dzīvoklis netālu no Dublinas centra, saimnieks mani uzņem ļoti laipni – viņš ir ļoti populārs viesu pieņēmējs, viens no populārākajiem izmitinātājiem visā portālā, gandrīz katru nakti uzņem kādu viesi un nereti pat vairākus vienlaicīgi, viņam profilā ir ļoti daudz pozitīvu atsauksmju no daudziem portāla lietotājiem. Bija interesanti parunāties. Tā kā jūtos noguris, jau 23.00 dodos pie miera. Nākamajā rītā noguļu līdz kādiem 10.00 un ap 11.00 dodos uz pilsētu. Tātad mana pirmā pieredze ar CouchSurfing ir izrādījusies ļoti pozitīva. Sestdienas rītā satieku portugāli, pasēžam kafejnīcā, pastaigājam pa Dublinu, pafotografējam. Viņš iepriekšējo nakti ir nostaigājies pa bāriem un nav sevišķi daudz gulējis. Dublina nav tā skaistākā pilsēta, ja godīgi. Esmu Dublinā otro reizi, pirmā reize bija lidojot uz Tenerifi, kad pārsēšanās bija Dublinā un sanāca gana daudz laika arī lai pastaigātu pa pilsētas centru. Rīga viennozīmīgi ir daudz skaistāka. Izstaigājam vecpilsētu, cilvēku pārblīvētākās ieliņas, pāris parkus un pastaigājam gar upi. Portugālis vispār ļoti interesanta personība, līdz 6 gadu vecumam dzīvojis Portugālē, tad līdz 14 gadu vecumam kopā ar vecākiem Venecuēlā, tad atkal Portugālē (Madeiru salās, nevis uz kontinenta), 2007.gadā gadu Londonā, tad atkal Portugālē un tagad jau 9 mēnešus kā atpakaļ Londonā. Strādā Mark & Spencers un 9 mēnešu laikā pakāpies uz augšu pa divām pozīcijām no customer assistant uz supervisor un tālāk uz manager’s assistant. Trīs mēnešus vienlaicīgi strādājis vienā darba vietā uz pilnu slodzi, vienā uz pusslodzi, gājis angļu valodas kursos un arī stjuarta kursos (!!!). Viņš pastāstīja savu pieredzi no iepriekšējām intervijām aviokompānijās. To man bija noderīgi dzirdēt. Nešaubos, ka viņš šoreiz tiks pieņemts Dalmac. Ko es nebiju zinājis iepriekš – ļoti daudzi no vīriešiem, kas strādā par stjuartiem, ir homoseksuāļi. Arī Dalmac intervijā bija daudz homoseksuāļu, itāli un portugāli ieskaitot. Un viņi esot atpazinuši vēl daudzus – pēc sievišķīga ģērbšanās stila, sievišķīgām manierēm, ļoti plānām uzacīm utt. Šeit neviens par to nekautrējas runāt. Nedaudz no vēstures, kādēļ tā. Sākotnēji par stjuartēm pārsvarā strādāja sievietes. Tāpēc arī tad, kad vīrieši sāka strādāt par stjuartiem, šī profesija tika uzskatīta par sievišķīgu un pirmie stjuarti pārsvarā bija homoseksuāli. Tas tā ir palicis arī līdz mūsdienām. Man nekas nav pret gejiem, vienīgi iedomājieties paši – uz kādiem bāriem viņi parasti iet izklaidēties utt.? Ja tikšu Dalmac, būs man jāmeklē cita kompānija, ar ko kopā doties izklaidēties. 15.00 dodos ar autobusu uz lidostu. 17.25 ir mans reiss uz Stanstedu, pēc tam autobuss no Stanstedas uz Stratfordu. Londonā līst lietus. Ap 20.00 esmu atpakaļ mājās. Viens interesants piedzīvojums ir noslēdzies un atliek tikai gaidīt atbildi no Dalmac. Pievienoju arī pāris bildes no Dublinas.

Londona

2009.gada oktobra beigās atbraucu uz Londonu, jo gribējās ceļot, apskatīt pasauli, iepazīt citas kultūras, uzlabot angļu valodas zināšanas, kā arī Latvijā vairs īsti nebija darba. Blogu sāku rakstīt līdz ar ierašanos Londonā, lai draugi, paziņas un radinieki varētu sekot līdzi, kā man te iet. Bloga nosaukums "Every end is a new beginning" simbolizē līdz ar to noslēgušās aktīvā sportista gaitas un jauna perioda un prioritāšu sākumu. Gadu strādāju vispirms kafejnīcā un pēc tam bārā. Lielākā daļa no pirmajiem ierakstiem dažādu iemeslu dēļ ir dzēsti, taču dažus esmu atstājis.